Panorāma

DP sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu par labu Dz.Zaķim

Panorāma

Ebolas vīrusa draudi

Maksātnespējas likuma ietekme – pārspīlēta

«Nolikto atslēgu» princips apdraud valsts garantiju programmu jaunajām ģimenēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vainu par pirmā mājokļa iegādes atbalsta programmas izgāšanos atbildīgie politiķi noveļ gan uz komercbankām, gan Saeimu. Komercbankām tiek piedēvēta šantāža, bet Saeimas deputātiem – populisms likuma apstiprināšanas gaitā. Tikmēr ekonomikas eksperti norāda – nule izsludinātajā Maksātnespējas likumā "nolikto atslēgu" princips nemaz nav ietverts.

Jau vēstīts par Ilzi, kura ar vīru un diviem maziem bērniem tāpat kā daudzas citas jaunās ģimenes, cerēja beidzot tikt pie pašu mājvietas. Plānu, izmantojot valsts garantiju programmu pirmā mājokļa iegādei, paņemt hipotekāro kredītu ar samazinātu pirmo iemaksu, burtiski pēdējā brīdī izjauca komercbanku reakcija uz jauno makstātnespējas likumu.

Šobrīd Ekonomikas ministrija atzīst – pagaidām nav ideju, kā piespiest bankas sadarboties un programmu glābt. Par makstātnespējas likuma izstrādi atbildīgās tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs uzskata – banku reakcija ir saprotama

„Šis ir gadījums, kad Saeimas plenārsēde nobalsoja savādāk nekā tautsaimniecības komisija, un, protams, ja balsos savādāk nekā komisija, beigu beigās izveidojas situācija, kad šāds valsts atbalsts jaunajām ģimenēm, kas vēlētos iegādāties mājokļus, viņš nav iespējams,” saka Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš („Vienotība”). „Tādā redakcijā, kā tagad ir nobalsots faktiski to nevari izdarīt. (..) Man žēl jauno ģimeņu, kas savā veidā tagad ir tādā ķīlnieku situācijā, ko viņiem darīt, ja, iet uz īres dzīvokli, komunālajā dzīvoklī dzīvot,” viņš piebilst.

Deputāts Viktors Valainis, kurš likumu izstrādājis, uzskata – arī apstiprinātajā redakcijā, tam nevajadzētu ietekmēt atbalsta programmas darbību, un līdzīgi kā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš („Vienotība”) komercbanku reakciju sauc par šantāžu.

„Šī sistēma liek atgriezties pie sarunu galda ar komercbankām, jo te ir jāpiekrīt komercbankām, situācija mazliet ir pamainījusies, bet ne tik dramatiski, kā viņi uzskata. (..)” saka Maksātnespējas likuma grozījumu autors. „Jautājums no komercbanku puses varētu būt tāds, ka, lūdzu, valsts, palīdziet, tagad jums vajadzēs mazliet vairāk iedot, tā kā tad runājam par to, nevis runājam par to, ka vajadzētu vispār šo programmu slēgt,” norāda Valainis.

Viņš arī uzsver – jaunajā maksātnespējas likumā noliktās atslēgas princips nemaz nav ietverts. Atšķirībā no Amerikas, kur, atsakoties no īpašuma, kredītsaistības var dzēst pat, ja tas gluži vienkārši nepatīk, šis likums to paredz tikai tiesas apstiprinātas makstātnespējas gadījumos. Šai pozīcijai piekrīt arī ekonomikas eksperti.

„Tas ir tikai daļēji saucams par „noliktās atslēgas” principu, un man liekas, ka šis te troksnis, kas ir sacelts par šo jautājumu ir pārāk liels (..)” atzīst ekonomikas eksperts Arnis Sauka. „Es esmu pārsteigts, ka šo likumu vispār akceptēja, jo mēs zinām, ka Latvijā ir spēcīgs banku lobijs un tas, ka bankas atļāva kaut ko tādu izbīdīt, tas ir samērā liels pārsteigums, acīmredzot ir kāds lielāks lobijs, vai tie ir ātro kredītu devēji vai cilvēki, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, grūti pateikt,” norāda Sauka.

Ekonomikas pētnieks uzsver – banku satraukums skaidrojams ar to, ka turpmāk nāksies rūpīgāk izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju.

Viņaprāt, ievērojams hipotekāru kredītu pirmo iemaksu palielinājums būtu neizdevīgs pašām bankām, un to pašreizējo retoriku sauc par centieniem panākt sev ērtākas likuma izmaiņas. Jauno ģimeņu atbalsta programmas nākotne gan tāpat paliek neskaidra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti