Bankas uzskata, ka kredītņēmējiem jādod izvēles iespējas. Ja tie ir gatavi maksāt vairāk, lai pasargātu sevi maksātnespējas gadījumā, var izmantot "nolikto atslēgu" principu. Ja tomēr lielāku iemaksu samaksāt nespēj, kredītu ņem pēc līdzšinējiem noteikumiem, taču ar lielāku riksu naudas grūtību gadījumā. Banku priekšlikums Saeimā atradis dzirdīgas ausis.
Balsojums par likumprojektu plānots jau šoceturtdien, un koalīcija vienojusies to virzīt steidzamības kārtā. Tas gan nenozīmē, ka visi deputāti tiešām ir vienisprātis, un diskusijas otrdien bija arī Saeimas komisijā.
Banku pārstāvji komisijas sēdē uzsvēra, ka "nolikto atslēgu" princips būtiski samazināšanot kredītu pieejamību. Mazākus procentus pirmajai iemaksai "nolikto atslēgu" gadījumā bankas atsakās noteikt, un kredītiestāžu pusē ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
"Pie tā jaunā modeļa, kad cilvēks uzkarina atslēgas uz nagliņas un attiecīgi tad pēc tam ir bankas vai bankas speciāli veidotas struktūras pārņemšana. (..) Tas ir dabiski, un mēs no risku vērtēšanas, mērīšanas un uzkrātās pieredzes, redzot, kas notiek ar pārņemtiem īpašumiem, kādā ātrumā viņi tiek realizēti (..) šie 30-40%, tie ir tie cipari, kur mēs bankām nevaram kaut ko pārmest, ka tās speciāli dara kaut ko kaitniecisku," saka Finanšu kapitāla un tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
Saeimas opozīcijas deputāti gan iebilda, ka šobrīd bankas cenšas mazināt nekustamo īpašumu burbuļa sekas, par ko pašas atbildīgas. Arī Zaļo un Zemnieku savienībā nav skaidra atbalsta, tāpēc rīt vēl atsevišķi tiksies ar iesaistīto pušu pārstāvjiem. Tomēr kopējā noskaņa liecina, ka visdrīzāk izvēlēs iespēja tiks ieviesta. Saeimas budžeta un finašu komisijas priekšsēdētājs gan negrib piekrist, ka deputāti pakļāvušies banku spiedienam. Esot labota pirms vēlēšanām izdarītā kļūda likumā.
"Nu, mums tomēr ir jāskatās uz visu sistēmu kopumā. Un, es teikšu, jā, tas bija populistiks un pārsteidzīgs lēmums, ko Saeima pieņēma," uzsver Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Steidamību likuma izmaiņām piešķiršot tādēļ, lai jaunos griozījumus paspētu izdarīt, vēl pirms stājas spēkā šobrīd pieņemtā likuma redakcija.
