Rīta Panorāma

Saruna ar Mārtiņu Šicu

Rīta Panorāma

JVMA mūsdienu mūzikas festivāls «deciBels»

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču

Nodokļu reformas vārdā Latvijas Banka gatava samierināties ar budžeta deficītu līdz 2%

Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas dēļ būtu pieļaujams lielāks fiskālais deficīts, kas varētu pieaug līdz 2% no  iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Bankas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kas attiecas uz iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļiem un reverso pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir ar nelielu mīnusu valsts budžeta ieņēmumiem 2018.gadā, savukārt 2019. un 2020.gadā jau būtu vērojams pluss.

Savukārt Finanšu ministrijas piedāvājums ir plašāks, un tajā iekļauta arī iecere par diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu un minimālās algas celšanu.

Šādam variantam fiskālais deficīts būtu lielāks - tas varētu pieaugt līdz 1,5-2% no IKP, taču ar to varētu samierināties.

Jāpiebilst, ka šogad budžeta deficīts plānots 1,1% apmērā no IKP jeb par 0,2% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

No nodokļu reformas lielākos plusus sajutīšot iedzīvotāji un arī uzņēmumi, kuri ieguldīs nopelnīto un arī banku naudu attīstībā. Bet lielākas bažas ir par to, ka izmaiņu smagums gulsies uz budžeta deficītu, norādīja Latvijas Bankas prezidents.

Ņemot vērā, ka pēc 2020.gada varētu sarukt Eiropas Savienības fondu apjoms Latvijā, pašlaik esot pēdējais brīdis, kad varam “ielēkt vilcienā”, lai īstenotu šādas nodokļu reformas. Ja to neizdarīsim tagad, tad vienmēr būs sajūta, ka neizdarījām to, ko varējām.

Ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem varētu noteikt fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti