Panorāma

Panorāma

Panorāma

Saeima lems par tautas vēlētu prezidentu

Koalīcija konceptuāli atbalsta izmaiņu piedāvājumu

Nodokļu reforma tomēr neiekļaus ieceri par 1% sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai

Nodokļu reformas pamatnostādnēs veselībai neparedzēs novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, un risinājums veselības nozares finansējumam tikšot piedāvāts vēlāk.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka arī iepriekš nebija iecerēts nodokļu pamatnostādnēs norādīt, ka veselībai tiks novirzīts 1% no sociālajām iemaksām.

Tā esot bijusi "pārrakstīšanās", ka tas tika iekļauts pamatnostādnēs.

"Tā ir bijusi pārskatīšanās (..) Pēdējais lēmums ir veselības maksājumu sasaiste ar budžetu, lai zinātu, kas saņem pakalpojumus un kas maksā. Finanšu ministrija apstiprināja, ka nav bijusi doma rakstīt 1%," norādīja premjers.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē bija panākta vienošanās par sasaisti starp nodokļa maksājumu un veselības budžetu, tomēr neesot bijis domas pamatnostādnēs rakstīt par 1% no sociālajām iemaksām, skaidroja premjers.

Valdības vadītājs skaidroja, ka par šo jautājumu nebija panākta vienošanās, jo pret 1% novirzīšanu iebilda Labklājības ministrija, kā arī arodbiedrības.

Līdz ar to tiks strādāts, lai rastu citu modeli un citus resursu veselības jomas finansējumam, skaidroja Kučinskis.

Viņu papildināja labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). "Mēs nolēmām, ka dokumentos ir jāieliek iekšā precīzs formulējums, ka nekāda procenta novirzīšana uz sociālā budžeta rēķina nebūs. Pensionāri nemaksās par nodokļu reformu un to mēs panācām," norādīja Reirs.

Par to, kur ņemt naudu veselībai, vēl tikšot lemts. Tikmēr “Vienotības” pārstāvji, kuri pirms tikšanās pauda bažas, ka nodokļu reformas rezultātā varētu būtiski sarukt ieņēmumi un pieaugt budžeta deficīts, izsmeļot valsts fiskālās manevra iespējas, tagad par nodokļu reformas piedāvājumu ir guvuši pārliecību.

"Protams, mēs nevaram likt roku uz sirds un mums nav šī aprēķinu veikšanas resursa [..] Taču šīs sarunas un katrs atbildētais jautājums vairo pārliecību, ka šie aprēķini varētu piepildīties," sacīja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Vienotība").

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja koalīcijas partnerus nejaukt piedāvāto nodokļu reformu ar budžeta izstrādes gaitu. "Svarīgi ir nejaukt divus procesus – viens ir nodokļu stratēģija, otrs ir budžeta veidošana. Ja mēs ar nodokļu stratēģiju mēs gribēsim atrisināt visas lietas, tas neizdosies. Tai ir trīs uzdevumi: stiprināt konkurētspēju, atrisināt nevienlīdzību un vidējā termiņā nodrošināt papildus resursus, ko nodrošināt svarīgās jomās," uzskaitīja Reizniece-Ozola.

Kā ziņots, pamatnostādnēs bija norādīts, ka plānots vidējā termiņā iezīmēt 1% no sociālajām iemaksām veselības finansēšanai. Bija iecerēts, ka šī norma varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem.

Tikmēr,  lai nodrošinātu pacientiem efektīvu, savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, jau nākamgad Veselības ministrija sāks reformas - gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem. Taču veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) jau atzina, ka daudzas no Veselības ministrijas piedāvātajām veselības aprūpes reformām bez papildu finansējuma nevarēs realizēt. 

Iepriekš tika pieļauta iespēja iegūt 83 miljonus eiro, palielinot pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem no 12% uz 21%, taču pēc vairāku organizāciju iebildumiem no šīs ieceres politiķi atteicās.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti