Dienas notikumu apskats

Pasaulē atšķirīgi reaģē uz Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās

Dienas notikumu apskats

Bez valsts naudas palikusī «Vienotība» var nonākt finanšu grūtībās

Nodokļu plānošana rada bažas par pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju

Nodokļu plānošana rada bažas par pensijām nākotnē

Gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa pārvaldītāji šā gada trešajā ceturksnī strādājuši veiksmīgi. Fondēto pensiju plānu ienesīgums bijis pozitīvs, auguši arī uzkrājumi – galvenokārt pateicoties iemaksām 2. un 3. pensiju līmenī. Tomēr gan pensiju fondu pārvaldītāji, gan amatpersonas, lepojoties ar Latvija izveidoto pensiju modeli, atzīst, ka ir pamats arī bažām par to, cik pārticīgas vecumdienas gaida šodienas strādājošos. 

Kā valsts fondēto pensiju plānu, tā arī privāto pensiju fondu pārvaldītāji ar lepnumu atsaucas uz nesen publiskotu pētījumu, kurā Latvijā esošā pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē. Tomēr iemaksas visos trijos pensiju līmeņos veic salīdzinoši neliela daļa.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī 3. pensiju līmeņa kopējais dalībnieku skaits sasniedzis 265 000 cilvēku.

LKA Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja Dace Brencēna stāsta, ka

citviet pasaulē jau politiskā līmenī tiekot domāts par mehānismiem, kas zināmā mērā pat piespiestu strādājošos vairāk rūpēties par savu materiālo nodrošinājumu vecumdienās.

"Aizvien vairāk valstis apsver ideju par to, lai nodrošinātos pret nabadzības risku, kamēr mēs strādājam, mums jāizlīdzina tie ienākumi visas dzīves garumā. Un aizvien vairāk valstis izmanto tā sauktās automātiskās darba devēju pensiju shēmas, no kurām var brīvprātīgi izstāties," teica Brencēna.

Pēc viņas teiktā, stabilākās valstis, kas ilgtspējas indeksā ieņem pirmās vietas, piemēram, Jaunzēlande un Austrālija, pieeju saistībā ar privātiem uzkrājumiem caur darba devēju darba samaksu jau sen ir ieviesušas. Tāpat šāda pieeja ieviesta Lielbritānijā, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) to iesakot darīt arī Vācijai.

"Tikko dāņi ieviesa ļoti interesantu pieeju - tie cilvēki, kas krāj mazāk par 6%, tiem obligāti arī no darba devēju iemaksām 2% jākrāj pensiju fondos," piebilda Brencēna.

To, ka Latvijas pensiju sistēma teorētiski ir ilgtspējīga, bet prakse rada bažas par to, cik pārticīgas vecumdienas sagaida lielu daļu iedzīvotāju, apliecina arī Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

"Jautājums par šo sociālo ilgtspēju, tā tiešām ir Latvijas problēma, ļoti liela problēma. Tā nav pensiju sistēmas problēma, bet tas ir tajā vide, kurā mēs dzīvojam. Tā ir mūsu attieksme, tas ir mūsu darba tirgus, tās ir sakārtotās vai nesakārtotās darba attiecības un daudzi un dažādi faktori," teica Muižniece.

Kā vienu no mēģinājumiem piespiest iedzīvotājus vairāk rūpēties par savu iztiku vecumdienās Muižniece nosauc ieceri jau no nākamā gada ieviest valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par mikrouzņēmumos strādājošajiem. Tieši viņi šobrīd esot uzskatāmi par vienu no riska grupām.

"Ļoti liela Latvijas problēma ir šie īpašie nodokļu maksāšanas režīmi. Tad, kad mēs esam jauni, mēs strādājam, mēs gribam maksāt maz. Mēs izdomājam dažādas shēmas, kā mēs varam maksāt maz," atzina LM pārstāve.

Saskaņā ar LKA datiem, Latvijā ir ieguldīti 38% no valsts fondēto pensiju plānu aktīviem un 31% privāto pensiju fondu aktīvu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti