Nodokļu parādniekiem liegs piedalīties valsts iepirkumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Tāpat pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80%, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. 

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeimas deputāti ceturtdien pieņēma Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kas izstrādāti, lai apkarotu ēnu ekonomiku.

Līdz šim likums noteica, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Līdzšinējais likums uzņēmējam nodokļu parādu ļāva nomaksāt 10 darbadienu laikā, ja iepirkuma komisija ar konkrēto pretendentu plānoja slēgt līgumu.

"Galvenās izmaiņas ir par labu nodokļu maksātājiem. Nodokļu pārbaude tiks veikta uz konkursa izsludināšanas brīdi. Nevarēs vairāk būt tā, ka pretendents atnāk uz konkursu, kaut kādā veidā viņu vinnē vai nu ar zemu cenu, vai nesamaksājot nodokļus apakšniekiem, un pēc tam, kad konkursu ir vinnējis, tad kaut kādus mazus nodoklīšus samaksā un tiek vaļā no šīs nodokļu parādu nemaksāšanas lietas," skaidro Skaidro par Publisko iepirkumu likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš
00:00 / 00:28
Lejuplādēt

Atbilstoši grozījumiem, iepirkumu konkursu organizētājiem - valsts vai pašvaldību iestādēm, pārbaudot konkursā iesniegtos piedāvājumus, būs jāpārbauda, vai pretendentiem nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Pretendenti, kuriem būs nodokļu parādi, no turpmākas dalības konkursā būs jāizslēdz. Kā uzsver par grozījumiem atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, likuma normas par nodokļu parādu neesamības pārbaudīšanu attieksies uz iepirkumu konkursos startējošo komersantu apakšuzņēmējiem:

”Šī nodokļu pārbaude attieksies arī uz visiem apakšuzņēmējiem. Tātad visiem darbiniekiem, kas reālo darbu veic, lai viņu ģenerāluzņēmējs vai apakšuzņēmums varētu piedalīties valsts iepirkumu konkursā, viņu atalgojuma līmenim būs jāsasniedz 80% no nozares vidējā. Valsts ieņēmumu dienests nākošā gada laikā, līdz nākošā gada vidum uztaisīs elektronisko datu bāzi, kurā visu varēs redzēt automātiski.”

Grozījumi paredz, ka noteiktos gadījumos pasūtītājiem jāizvērtē arī tas, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Vispirms pasūtītājam būs jānoskaidro, vai piedāvājumu iesniedzēji saviem darbiniekiem maksā algas vismaz 80% apmērā no vidējās algas nozarē. Gadījumos, kad pretendenti darbiniekiem maksās mazākas algas, pasūtītājam būs jāvērtē, vai iesniegtais piedāvājums nav nepamatoti lēts. Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste Daina Dzilna bažījas, ka šī prasība nozīmēs nesamērīgi lielu slogu iepirkumu komisijām.

”Mūsu iebildumi ir pret šādu prasību izvirzīšanu iepirkumos pirmām kārtām tāpēc, ka tas būs ļoti liels administratīvais slogs gan piegādātājiem, gan pasūtītājiem, jo, lai šādas prasības kontrolētu, ir jāprasa iesniegt jau sākotnēji izvērstas tāmes, lai redzētu, kur ir tās nepamatotās algas. Tātad arī pašiem pretendentiem ir jāiesniedz papildus par visām algām un viņu atbilstību šiem 80%. Jautājums ir vēl, kam atbilstību, jo likuma priekšlikumos ir rakstīts, ka tie ir 80% no profesiju grupas algas. Un profesiju grupā ir dažādas profesijas,” bažīga par jaunajām prasībām ir Dzilna.

Pēc grozījumu ieviešanas vērā ņemami pieaugs arī Valsts ieņēmumu dienesta noslogojums, prognozē Dzilna:

”Es domāju, ka tas būs arī Valsts ieņēmumu dienestam diezgan liels administratīvais slogs, ko viņš varbūt arī nav apdomājis. Iepirkumu komisijas jau neuzņemsies to atbildību, ja būs kaut mazākās šaubas, viņas arī lūgs to atzinumu. Otrs ir jautājums, ko iepirkumu komisija lai dara ar to atzinumu, jo viņai jau ir jāvērtē, vai piedāvājums vispār ir nepamatoti lēts kopumā, ne jau tāpēc, ka alga neatbilst 80% no kaut kādas grupas vidējās algas.”

Savulaik Publisko iepirkumu likumā jau bija ietverta prasība, kas paģērēja publisko iepirkumu dalībniekiem saviem darbiniekiem maksāt algas vismaz 70% apmērā no nozares vidējā atalgojuma. Pēc kādreizējam pašvaldību ministram Edmundam Sprūdžam piederoša uzņēmuma sūdzības Satversmes tiesa šo normu atcēla.

Vērtējot nepamatoti lētu iepirkuma piedāvājumu, pasūtītājs turpmāk no nodokļu administrācijas varēs pieprasīt arī atzinumu par uzņēmēja un tā norādīto apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendentu veiktajai saimnieciskajai darbībai. Valsts ieņēmumu dienestam atzinums būs jāsniedz 15 dienu laikā.

Līdz ar likuma grozījumiem iepirkuma procedūra papildināta ar izņēmumiem, nosakot, ka no šī gada novembra līgumus par pārtikas produktu piegādi varēs slēgt, ievērojot tā saucamā zaļā iepirkuma prasības.

Tāpat augstskolām nebūs jāpiemēro likumā noteiktās prasības, ja līgumcena būs mazāka par 99 tūkstošiem eiro un ja līgumu slēgs par pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti