Visticamāk, šā gada nogalē daļa uzņēmēju un arī iedzīvotāji, kam ir nodokļu parādi, par kuriem jau aprēķināta soda nauda un nokavējuma nauda, varēs pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Noslēdzot ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) līgumu par nodokļu parāda segšanu un vienojoties par grafiku tā nomaksai, konkrētajam parādniekam aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda tiks dzēsta.
Līdzīgs nodokļu atbalsta pasākums tika īstenots 2012.gadā. Šis pirmais mēģinājums tiek atzīts par neveiksmīgu vai pat saukts par izgāšanos.
Toreiz tam pieteicās tikai nedaudz vairāk nekā 3000 parādnieku, kaut sākotnēji tika lēsts, ka interesentu skaits varētu sasniegt pat vairākus desmitus tūkstošu.
“Skaits bija salīdzinoši neliels, ņemot vēra kopējo nodokļu parādnieku skaitu Latvijā. Iemesli, visticamāk, bija vismaz divi. Pirmais bija tas, ka uz šo likumu bija ļoti ilgi jāgaida, un bija tādi, kas to nesagaidīja. Pārāk ilgi gaidot un neesot citiem atbalsta pasākumiem, šo nodokļu maksātāju situācija pasliktinājās tik tālu, ka viņi vairs nevarēja sagaidīt šo atbalstu un bija spiesti savu darbību izbeigt,” skaidro VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.
Kā otru iemeslu viņa min regulējuma specifiku – varēja pieteikties par parādiem, kas radušies gadu iepriekš. “Bet, ja uzņēmums ir reāli strādājošs un veic kādus nodokļu maksājumus, un VID veic piedziņas pasākumus, tad skaidrs, ka ļoti vecu parādu, ja vien uzņēmums joprojām strādā, nevar būt,” norāda VID pārstāve.
Garanča atklāj, ka, saskaņā ar VID datiem, vairāk nekā 1000 no kopumā 3000 atbalsta pasākuma dalībnieku nav spējuši izpildīt ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēgtā līguma nosacījumus. “Jau pirmā gada laikā bija diezgan daudz pretendentu, kuri saprata, ka nespēj tikt galā ar šo slogu, jo nebija aprēķinājuši savas finansiālās iespējas,” skaidro VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore.
Veiksmīgāka situācija bija attiecībā uz fiziskām personām, kurām jauni parādi pārsvarā neveidojās: “Šis parāds bija izveidojies konkrētu darījumu rezultātā. Un, dodot iespēju šo parādu samaksāt piecu gadu laikā, tiešām fiziskās personas izmantoja šo iespēju un maksāja šo summu.”
Ideja par soda naudu un nokavējuma naudu dzēšanu nodokļu parādniekiem savulaik nāca no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Tās viceprezidente Lienīte Caune ir pārliecināta, ka toreizējā neveiksme ir uzskatāma par likumsakarīgu, jo sākotnējā iecere pamatīgi sabojāta.
“Likumā par nodokļiem un nodevām ir divu veidu nodokļu sadales iespējas: 30 dienas un vecāki. Kāpēc mums jāskaita 30, 20, 10 dienas? Ja likumdevējs grib cilvēkam palīdzēt – ja uz noteiktu datumu ir nodokļu parāds, tad ļauj to sadalīt un neskaiti, cik dienas ir nokavējis. Tāpēc tas izgāzās. Sanāk, ka tie labticīgie, kas visu laiku pa daļai maksājuši un kuriem nu palikusi kāda aste, to nevarēja izmantot. Bet tie, kas nelikās ne zinis un bija atstājuši to nemaksājot, vecos parādus varēja sadalīt,” norāda Caune.
Viņasprāt, nespēja atrast risinājumu, kas ļautu godīgiem nodokļu maksātājiem grūtākos laikos neieslīgt nodokļu parādu purvā, jau kļuvusi hroniska. Un arī jaunais nodokļu atbalsta pasākums to nerisināšot.
“Ja gribi iekasēt naudu un nākt pretī nodokļu maksātājam, kāpēc likumdevējs nevar pateikt – ja tev ir parāds, mēs nākam pretī, taisi grafiku,” saka Caune.
Viens no iemesliem, kādēļ ekonomiskās krīzes laikā daudzi uzņēmumi tā arī nesagaidīja nodokļu atbalsta pasākumu, bija ilgstošā šī pasākuma saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) domā, ka šoreiz viss notiks daudz raitāk: “2012.gads bija pirmais mēģinājums šādu vienreizēju pasākumu īstenot. Toreiz tas neizdevās pārāk veiksmīgs, jo bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju šāda atbalsta shēma. Tā kā šoreiz mēs izmantojam tādu pašu atbalsta mehānismu, tad atkārtoti ar Eiropas komisiju nav jāskaņo.”
Ministre prognozē, ka interesi par iespējām vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu izrādīs ne tikai uzņēmumi: “Nereti cietējas ir privātpersonas, kuras atsavinājušas kādu savu nekustamo īpašumu un nav attapušās, ka jāmaksā arī nodokļi, un pēc tam saņem paziņojumu jau ar aprēķinātām nokavējuma naudām.”
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem nokavējuma nauda, kas aprēķināta par nodokļu parādiem, veido vairāk nekā ceturto daļu no nodokļu parādu kopapjoma.
