Normas, kas “loģikai nepakļaujas”
Komentējot pirmo mēnesi pēc nodokļu reformas ieviešanas, Pumpure atzīst, ka nākas smagi nopūsties: “Sajukums ir pietiekami liels. Un šis ir tas gadījums, kad
nodokļu reforma ir tādu putru ievārījusi, ka nesaprot ne tikai darbinieki, bet bieži vien arī grāmatveži.”
Viņa norāda, ka uz semināriem par izmaiņām nāk ļoti daudz cilvēku un “sāpīgi ir gandrīz visi jautājumi”. Šajā situācijā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nenākas viegli: “Arī VID darbinieki ir tādi paši cilvēki kā mēs, un arī viņiem iet grūti. Ne vienmēr saņemsiet pareizo atbildi.”
Turklāt ne visi grāmatvedības programmu izstrādātāji spēj nodrošināt izmaiņas atbilstoši nodokļu reformai. Līdz ar to daļai grāmatvežu darbu nākas darīt ar roku. “Protams, lielākā daļa programmu ir iestrādājušas šīs normas. Bet jāsaka – daža laba no tām normām loģikai nepakļaujas,” norāda Pumpure.
Sarežģītā progresivitāte
Viens no sarežģījumiem ir saistīts ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī diferencēto neapliekamo minimumu. Nodokļu konsultante norāda, ka katram darbiniekam jāspēj prognozēt to, vai viņa ienākumi gada laikā nepārsniegs 20 tūkstošus eiro. Ja tomēr pārsniegs, tad jāraksta iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu. Citādāk pēc gada beigām var izveidoties nodokļa parāds.
“Problēma var būt uz abām pusēm – gan nodokļa parāds, gan pārmaksa. Tas ir tas bēdīgais, jo nodokļu reformas mērķis bija, lai tiem, kam ir vismazāk, šoreiz paliek visvairāk. Diemžēl šis mērķis nav attaisnojies,” saka Pumpure. Turklāt nodokļu pārmaksas gadījumā uz atmaksu no valsts var nākties gaidīt pusotru gadu.
“Tā ir neizdarība. (..) Īstenībā to varēja aprēķināt ļoti vienkārši. Es arī darbojos darba grupās, kas strādā pie likumprojektiem. Mēs ļoti daudz strādājam, rēķinām, sniedzam aprēķinus, tikai neredzam, kur tie paliek. Mūsu ieteikumus diemžēl neņem neviens vērā,” saka nodokļu konsultante.
Vienlaikus viņa norāda –
jau pašlaik ir skaidrs, ka praktiski visos nodokļu reformas skartajos likumos būs vajadzīgas korekcijas.
KONTEKSTS:
Pēc Saeimas atbalstītās 2018.gada nodokļu reformas Latvijā ieviesta progresīva IIN likme: algām līdz 20 000 eiro gadā IIN ir 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4%.
Tāpat ieviests lielāks ar IIN neapliekamais minimums – tas no 115 eiro pieaudzis līdz 200 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazinās atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēro ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā.
