Kopumā diskusijas gan ļāva nojaust, ka ne politiķi, ne uzņēmēji radikālas pārmaiņas nodokļu sistēmā neplāno, un būtisks uzsvars varētu tikt likts uz cīņu pret ēnu ekonomiku. Iecietību pret godīgiem nodokļu maksātājiem un lielāku koncentrēšanos uz problemātiskajām nozarēm kā plānoto politikas virzienu min arī Valsts iņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone, kura norāda, ka šāda pieeja sevi jau ir sākusi attaisnot autoservisu nozarē.
„Šobrīd, kad aplēses vēl nav izdarītas pilnīgi, taču šobrīd (..) 182 komersanti ir piereģistrējušies un radījuši jaunus uzņēmumus. (..) Plus alga šajā sfērā nodarbinātajiem ir pieaugusi par 5,1% jeb vidēji uz katru nodarbināto +17 eiro,” sacīja Pētersone.
Savukārt no uzņēmēju puses izskanēja aicinājumi politiķiem aktīvāk skaidrot nodokļu izlietojumu, kā arī neuztvert nodokļus tikai kā ieņēmumu avotu, bet arī kā ekonomiku un nozaru attīstību regulējošu instrumentu.
„Nodokļi ir ne tikai tāpēc, lai realizētu valsts funkcijas, bet arī tāpēc, ka tie ir regulējoši. (..) Latvijai jāsaprot, ko mēs tautsaimniecībā attīstām, cik strauji attīstām (..),” skaidro uzņēmuma „Latvijas Finieris” vadītājs Juris Biķis.
Tāpat eksperti arī atzīst, ka kopumā Latvijā nodokļu slogs nav tik liels, lai būtiski kavētu uzņēmējdarbības attīstību, un, kā norāda ekonomists Arnis Sauka, dažkārt uzņēmēji izvēlas izvairīties no nodokļiem, apzinoties, ka netiks bargi sodīti. „Tas ir tāpat kā braukt tramvajā „par zaķi”. Piecas reizes jūs brauksiet un tad jūs pieķers – izdevīgāk ir braukt „par zaķi” un samaksāt sodu. Viņi zina, ka, pirmkārt, viņus nenoķers, otrkārt, ja pieķers, kurš tad līdz tiesai nonāks? (..),” saka Sauka.
No politiķu puses pamanāmākās solītās izmaiņas nodokļu jomā izskanējušas saistībā ar neapliekamo minimumu - partija "Vienotība" rosina, ka nākotnē būtu jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamais minimums zemāko algu saņēmējiem, bet augstākām algām, kuras pārsniedz 1500 eiro, tas būtu pilnībā jāatceļ.
