Panorāma

Jaungadu krastmalā sagaida 80 000

Panorāma

Latvijas zinātnieku atklājumi

Kādas izmaiņas sagaidāmas 2017. gadā

Nodokļu izmaiņām 2017.gadā garš saraksts

Lai arī valdība solīja, ka jaunu nodokļu šogad nebūs, pārmaiņas, kas ietekmēs mūsu ienākumus vai izdevumus, tāpat gaidāmas. Daļa lēmumu pieņemta jau pirms 2016. gada, daļa – budžeta veidošanas laikā, bet vēl daļa – pašā pēdējā brīdī, kā, piemēram, mikrouzņēmumu gadījumā. Tādēļ pārmaiņu saraksts tāpat ir gana garš.

Kas tad īsti mainās? Ienākumu pieaugumu pusē – par 10 eiro lielāka šogad būs minimālā alga, sasniedzot 380 eiro. Šīs izmaiņas ietekmē aptuveni piekto daļu strādājošo. Ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem būs arī lielāks ģimenes valsts pabalsts. Līdz šim maksimālais pabalsta apmērs bija 34 eiro – par trešo un katru nākamo bērnu. Tagad lielākais pabalsts būs 50 eiro – par ceturto un nākamajiem bērniem.

Ir arī pārmaiņas, kas daļai maku papildinās, bet daļai arī patukšos. Piemēram, diferencētais neapliekamais minimums. 2017. gads būs otrais gads, kad tas ir spēkā. Un mazāko algu saņēmēji no tā iegūs, bet lielāko nedaudz zaudēs. Pamatā to gan jutīs tikai reizi gadā – iesniedzot ienākumu deklarāciju.

Savukārt, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu turpmāk būs jānostrādā ilgāk - 12 mēneši, nevis 9 mēneši, un tas attieksies uz visiem, kuri bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 1. aprīļa.

Bet auto īpašniekiem svarīgi zināt, ka par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto turpmāk nāksies maksāt. Nodoklis atkarīgs no auto lietošanas ilguma, kas būs 10 eiro dienā vai 1000 eiro gadā.

Sākot no šī gada, auto reģistrācijas nodoklis nebūs jāmaksā, taču ekspluatācijas nodokļa likmes 2009. gada un jaunākiem auto rēķinās pēc CO2 izmešu apjoma. Atvieglojumi paredzēti daudzbērnu ģimenēm un lauksaimniekiem.

Tāpat būs liekāks dabas resursu nodoklis. Atšķirīgos apmēros, tas attieksies gan uz iepakojumiem, piemēram, plastmasas maisiņiem, vienreiz lietojamiem traukiem, riepām, kā arī nešķirotiem atkritumiem un arī - dzeramo ūdeni. Pagaidām gan pāragri spriest, kā tas ietekmēs produktu cenu, jo, piemēram, Rīgas ūdens, jau atzinis, ka šogad nodokļa dēļ neplāno mainīt tarifus.

Šogad tiek ierobežoti arī skaidras naudas darījumi starp fiziskām personām. Ja summa pārsniedz 7200 eiro, tie ir veicami, izmantojot banku.

Un visbeidzot - Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad pieaugs līdz 15%. Uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme būs 12%. Atgādināšu, ka šīs izmaiņas raisīja lielu jucekli decembra otrajā pusē, jo sākotnēji bija plānots, ka nodoklis mikrouzņēmumiem būs 5%, bet papildu būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas. Tomēr šo iemaksu dēļ izcēlās protesti un valdība kārtību mainīja.

Ekonomisti atzīst, ka būtiski mūsu ikdienu šīs pārmaiņas gan neietekmēs. Taču ekonomiskajos procesos kopumā varētu sagaidīt arī būtiskāka pārmaiņas. Piemēram, ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka 2016. gadā liela bremze ekonomikai bija Eiropas fondu dīkstāve, kā rezultētā ekonomikai tika atņemti ap 400 miljoniem eiro, taču šajā šajā gadā tam vajadzētu mainīties.

DNB Nord bankas ekonomikas Pēteris Strautiņš: "Tas, kas ietekmēs izaugsmes tempu, jau nav tikai nodokļu puse atsevišķi vai izdevumu puse atsevišķi, bet gan tā bilance. Un tiešām, ja 2016. gadā valsts budžets ekonomiku ļoti bremzēja un samazināja izaugsmi par 2%, tad 2017. gadā notiks pretējais – būs spēcīgs fiskālais stimuls, tāpēc izaugsmei tiešām ir spēcīgi jāpaātrinās. Gada sākumā to vēl varbūt nejutīs, bet gada otrajā puse to jutīs ļoti labi."

To, cik lielā mērā to izjutīs katrs no mums vai tikai atsevišķās nozarēs, vēl pāragri sacīt. Ekonomists Dainis Gašpuitis piekrīt, ka ekonomika augs, taču kopējais noskaņojums varētu arī jūtami neuzlabosies, jo kāpums būs selektīvs un ierobežots.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: "Šeit ir jāsaka, ka pamazām mainās šī te paradigma, ka mēs mēģinām skatīties, kā mēs jutīsimies izejot no ekonomiskajiem uzlabojumiem, bet pamazām jau parādās arī citas lietas, kā mēs jūtamies valstī, respektīvi, kā mēs redzam šo te perspektīvu, kā darbojas valdība, vai mums ir cerības uz uzlabojumiem, pārmaiņām, jēgpilnām izmaiņām valstī, kas varbūt bieži vien dos lielāku pozitīvo lādiņu, kā teiksim, daži eiro pie algas. Un tai skaitā ģeopolitiskā situācija dos tādu spriedzi, kurš šos te ekonomiskos notikumus var daudz kur nonivelēt."

Šajā gadā plānots arī pārskatīt nodokļus fundamentāli. Un tam, kādi pamati šajā sistēmā tiks ielikti, lielā mērā noteiks ne tikai šī gada, bet arī daudzu nākamo noskaņojumu.

Jau vēstīts, ka 2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā 165 tiesību akti, no tiem 76 likumi un 72 Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt