Nodokļu ieņēmumi valsts budžetā aug, uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus

Pērn ekonomikas izaugsmi bremzēja Covid-19 ierobežojumi un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi bija mazāki, bet 2022. gada pirmajos piecos mēnešos valsts administrēto nodokļu ieņēmumu plāns pārpildīts par 13%. To sekmējusi straujā ekonomikas atkopšanās, cenu pieaugums un arī inflācija. Uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ir jautājums, vai šobrīd ir īstais laiks to darīt.

Nodokļu ieņēmumi valsts budžetā aug, uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

Nodokļu ieņēmumu plāns gada piecos mēnešos ir pārpildīts par 13%, bet, salīdzinot ar pērno gadu, kopumā valsts ieņēmumi palielinājušies pat par 16,7%, pastāstīja Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju uzvedības analīzes pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Tomēr pozitīvajos ciparos sava loma ir cenu kāpumam un inflācijai.

"Nodokļu ieņēmumi ir auguši visās nodokļu pozīcijās, piemēram, PVN tā pakalpojuma vērtība, ko mūsu komersanti snieguši, ir pieaugusi pat par 99,6% un deklarētais nodoklis pieauga faktiski par ceturto daļu jeb 21,8%," teica Fiļipoviča. "Bet ļoti liels svars šeit ir arī inflācijas kāpumam un īpaši, ja skatāmies, piemēram, uz muitas nodokli. Tur redzam, piemēram, ka faktiski naturālās vienības apjoms importam ir samazinājies, bet ir palielinājusies statistiskā vērtība, un tas nozīmē, ka ļoti liela loma tomēr te arī cenu izaugsmei."

Bankas ''Citadele'' ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka

nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pieauguši galvenokārt divu iemeslu – inflācijas un straujās ekonomikas izaugsmes dēļ.

"Situācija ekonomikā ir labāka, nekā bija gaidīts. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija virs 6%, un kaut kādas bažas, kas bija saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, – pagaidām ietekme uz ekonomiku ir bijusi visnotaļ maza," sacīja Āboliņš. "Otrs faktors, protams, ir inflācija. Mēs redzam, ka cilvēki zināmā mērā baidās no inflācijas, līdz ar to tērē vairāk naudu un neveido tik aktīvi uzkrājumus."

Vai esošajā nodokļu sistēmā vajadzētu kaut ko mainīt? Uzņēmuma "Karavela" valdes loceklis Andris Bite atgādina, ka Latvijā joprojām ir lielākie darbaspēka nodokļi Baltijā un, ja tos samazinās, iegūs katrs strādājošais.

"Pie mūsu uzņēmumu grupas, kurā nav tikai zivju apstrāde, ir metālapstrāde, ir nekustamie īpašumi, ir lauksaimniecība, ir apmēram 700 darbinieku, kas pie mums strādā," pastāstīja Bite. "Gadā mēs samaksājam Latvijā apmēram miljons eiro vairāk nekā Igaunijā. Mūsu darbinieki saņem faktiski mazāk par šādu summu atalgojumu vai mēs neieliekam viņu uzņēmuma attīstībā, vai mēs neizmaksājam galu galā sev kā dividendes. Tā būtu lieta, kuru mums tomēr vajadzētu koriģēt, it sevišķi pie noteikumiem, ka šobrīd valsts budžetā ienākumi joprojām vēl pietiekami raiti nāk iekšā un pat pārsniedz iepriekš noteiktās prognozes."

Daudz runāts arī par PVN samazināšanu, tomēr uzņēmējs Bite to neatbalsta.

"PVN korekcija nav palīdzība uzņēmumiem, tā ir vairāk sociālā palīdzība – radīt iespēju iegādāties preces vai novērst viņu cenu pieaugumu tik lielu, ja šis PVN nebūtu samazināts," pauda Bite. "Es neesmu piekritējs šādam nodokļu samazinājumam, jo krīzē, kas viennozīmīgi mums būs priekšā tuvākajā rudenī, ziemā, manuprāt, ir jāvirzās uz mērķētu palīdzību. Energoresursu izmaksas, pārtikas izmaksas patēriņa grozā būs sasniegušas pietiekami lielu daļu, bet, ja mēs, pieņemsim, samazinām PVN, tad šo labumu iegūstu arī es, kas ir maksātspējīga publika, un tā ir valsts budžeta naudas tērēšana nelietderīga, manuprāt."

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis. Viņš piekrīt, ka atbalstam iedzīvotājiem jābūt precīzi mērķētam, lai sasniegtu mazturīgo iedzīvotāju daļu.

"Nodokļu samazinājums šajā ziņā varbūt nav efektīvs atbalsta instruments, ja tas tiešām tiek visiem un neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Bet šobrīd noteikti drīzāk prioritāte ir apkures tarifu risināšana, atbalsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tā tomēr ir prioritāte, kur mēs varam šo atbalstu sniegt mērķētāku," klāstīja Āboliņš. "Plānotais budžeta deficīts šogad Latvijā ir faktiski viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, arī pagājušogad mums bija liels budžeta deficīts, plus mēs redzam, ka arī procentu likmes ir sākušas augt, līdz ar to tas brīdis, kad mēs varējām aizņemties bez maksas, par 0% likmi, ir beidzies, šobrīd vismaz 2% ir jāmaksā par parādu. Līdz ar to papildu aizņemšanās nozīmē arī lielākus apkalpošanas izdevumus nākotnē. Svarīgi, lai šie aizņēmumi nekļūst nekontrolēti un mēs neturpinām veidot lielus budžeta deficītus."

Pērn Latvijas valsts budžeta deficīts bija 7,3% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan 2022. gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinājušies, jārēķinās, ka gada griezumā tie, visticamāk, samazināsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt