Aktuāli

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja par sociālās uzņēmējdarbības forumu

Aktuāli

Satiksmes Ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns par autoceļu inventrizāciju

Nodokļu atmaksas ierobežojumi iemaksām 3. pensiju līmenī uzkrājumus nemazināšot

Nodokļu atmaksas ierobežojumi iemaksām 3. pensiju līmenī uzkrājumus nemazināšot

Līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no nākamā gada samazināsies arī summas, ko iedzīvotāji varēs atgūt no iemaksām 3. pensiju līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Abos uzkrājumos kopā nodokļa atmaksai nevarēs ieskaitīt vairāk nekā 4000 eiro vai 10% no bruto algas. Eksperti gan uzskata, ka jaunie ierobežojumi būtiski nemazinās cilvēku vēlmi uzkrāt, turklāt, augot ekonomikai, arī uzkrājumi augšot.

Jaunās izmaiņas nodokļu atmaksā par iemaksām 3. pensiju līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā liecina par valdības vēlmi pēc iespējas vairāk iekasēt nodokļos un mazāk atmaksāt iedzīvotājiem. Tā uzskata pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis.

Viņaprāt, ierobežojumi uzkrājumiem ir pārsteidzīgs solis, jo uzkrājumu veidošana ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa. Tas gan nenozīmē, ka uzkrājumi saruks, pauda Voļskis.

“Ekonomika nākamajos gados vēl varētu pieaugt, līdz ar to tie uzkrājumu apjomi un apdrošināšanas apjomi, un cita vieda iemaksas un ieguldījumi turpinās pieaugt. Tā ir tāda ekonomikas likumsakarība, kas notiks pati par sevi neatkarīgi no šīm izmaiņām,” sacīja Voļskis.

Šobrīd aptuveni 280 000 personu veic iemaksas 3. pensiju līmenī, un katru ceturksni šis skaits par dažiem tūkstošiem pieaug. Valsts iedzīvotājus mudina savlaicīgi krāt vecumdienām ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atzīst, ka tieši tas lielai sabiedrības daļai dot motivāciju iekrāt gan 3. pensiju līmenī, gan uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā.

“Principā par katriem 100 uzkrātajiem eiro līdz šim 23 eiro varēja atgūt atpakaļ kā pārmaksātā nodokļa daļu. Nenoliedzami tas ir ļoti pozitīvs faktors, arī izvērtējot, cik ienesīgs un izdevīgs ir šis krāšanas veids. Bet man gribas teikt, ka sabiedrības zināšanas un izpratne par to, ka ir jādara daudz arī pašam savas labklājības labā, ir arī augusi,” norādīja Kropa.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā norādīja, ka personu iemaksas 3. pensiju līmenī ir ļoti atšķirīgas, taču vidēji katrs dalībnieks 3. pensiju līmenī pērn iemaksāja 421 eiro.

Līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no 23% līdz 20% no vidējās iemaksas kā pārmaksāto nodokli persona varēs atgūt par 12 eiro mazāk nekā līdz šim.

Tas pats attieksies arī uz dzīvības apdrošināšanu. Turklāt dzīvības apdrošināšanā minimālais līguma termiņš turpmāk būs desmit, nevis pieci gadi. Tas nozīmē, ka cilvēks saviem iekrājumiem varēs piekļūt piecus gadus vēlāk nekā līdz šim.

Vēl politiķi nolēmuši ieviest maksimālo iemaksu limitu 4000 eiro apmērā. Tajā iekļautas iemaksas gan 3. pensiju līmenī, gan dzīvības apdrošināšanā. Iemaksas abos uzkrājumu veidos kopā nevarēs pārsniegt 10% no bruto algas. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne gan uzskata, ka tas būtiski nemazināšot iedzīvotāju vēlmi uzkrāt.

“Kaut kādām izmaiņām būtu jābūt, bet, mūsuprāt, Finanšu ministrija ar šo piedāvājumu - 10% no apliekamā ienākuma un 4000 eiro absolūtajā summā - ir bijusi ļoti dāsna attiecībā uz šo sektoru, kurš mums veicina personu ieguldīšanu. Izmaiņas būs, bet mēs nedomājam, ka viņas būs ļoti kritiskas, jo tomēr šis atvieglojums tiek saglabāts, un 10% no personas apliekamā ienākuma ir pietiekami vērā ņemama summa,” sacīja Kaļāne.

Arī “Swedbank” eksperte Evija Kropa norādīja, ka iemaksu limiti varētu ietekmēt ļoti mazu sabiedrības daļu. Lai iemaksas sasniegtu 4000 eiro gadā, algai vajadzētu pārsniegt 3000 eiro mēnesī, un tik daudz Latvijā pelna vien daži procenti strādājošo.

Kropa gan uzskata, ka nelabvēlīgākais jauninājums ir dzīvības apdrošināšanas minimālā līguma pagarināšana līdz 10 gadiem.

Tikmēr SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska norādīja, ka cilvēki bieži izvēlas līgumus slēgt arī uz garākiem termiņiem, tādēļ privātpersonām būtiska problēma tā neesot. Tomēr garāki līgumi būs jāslēdz arī tiem retajiem darba devējiem, kuri līdz šim veikuši iemaksas dzīvības apdrošināšanā savu darbinieku labā, un tas gan varētu būt šķērslis uzkrājumu veidošanai, pauda Lomanovska.

“Cilvēki strādā vienā darba vietā salīdzinoši īsāku laiku nekā kādreiz, un droši vien šie piecgadīgie līgumi būtu uzkrājumus veicinošāki nekā desmitgadīgie līgumi. Līdz ar to es domāju, ka tur drīzāk būtu jāatstāj šie piecu gadu termiņi, veicinot uzkrājumu veidošanu. Vēl jo vairāk, jo tam nav fiskālas ietekmes,” sacīja Lomanovska.

Iedzīvotāji, kas gatavojas uzkrāt naudu dzīvības apdrošināšanā, vēl līdz gada beigām var noslēgt līgumu ar piecu gadu termiņu, lai uzkrājumam varētu piekļūt 2022. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti