Turklāt no nodokļu maksāšana izvairās gan lielie dārzeņu vairumtirgotāji, vidējā līmeņa tirgotāji, gan arī mazumtirgotāji. Shēmas, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, vienkāršas – tirgotāji neuzrāda patiesos tirdzniecības apjomus, bet pati tirgošanās visbiežāk notiek bez kases aparātiem.
Policija atklāj vērienīgu “dārzeņu krāpnieku”
Rīgas reģiona policija pagājušā nedēļā veikusi arī kratīšanu pie viena no Latvijas lielākajiem Polijas dārzeņu ievedējiem Latvijā, kas savas kravas trīs reizes nedēļā nogādā Lubānas ielas noliktavās Rīgā, no kurienes tālāk jau kravas plūst uz visiem Latvijas tirgiem.
Oficiāli šai kompānijai pērn bijis aptuveni 490 000 liels apgrozījums, un kopējie maksājumi valsts budžetā sasnieguši 78 000 eiro. Šādi rādītāji izskatās labi, un Valsts ieņēmumu dienests nekādu uzmanību šai firmai līdz šim nav pievērsis, taču policija atklājusi, ka šī kompānija regulāri oficiāli uzrāda vien aptuveni sesto daļu no visa tā, ko ieved Latvijā.
Piemēram, lielajā kravas automašīnā pēc vieniem dokumentiem atrodas 17 tonnas dārzeņu, taču vēlāk oficiāli tiek deklarētas tikai nepilnas trīs tonnas, no kurām arī tiek maksāti nodokļi.
Policija aizturējusi gan šīs firmas valdes locekli, gan grāmatvedi, un ierosināts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.
Ja, oficiāli uzrādot tikai sesto daļu produkcijas, firma spējusi nodokļos samaksāt apmēram 80 tūkstošus eiro, tad, ja tā deklarētu visas kravas, tad nodokļos valstij tiktu vismaz pusmiljons eiro.
Nakts tirgus bez čekiem un nodokļiem
Polijas produkciju tirgo arī tā sauktajā nakts tirgū - Rīgas Centrāltirgū vairumtirdzniecība sākas pēc pusnakts. Centrāltirgus mājaslapā to dēvē par zemnieku diennakts tirgu, kas ļaujot “tirgotājiem no dažādiem novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem”. Realitātē tajā atrodami vien Polijas produkti.
Tirgotājiem ir kases aparāti, taču raidījuma komanda novēroja, ka tos praktiski nelieto, bet ietirgotā skaidrā nauda vai nu pazūd pārdevēja priekšauta kabatā, vai, piemēram, tiek likta atsevišķā atvilktnē zem letes, kā firmas “Vaksi” gadījumā.
Šīs firmas tirgotie apjomi ir lieli, par ko raidījuma pārstāvji pārliecinājās, tēlojot potenciālos pircējus. Pārdevējs viņiem stāstīja, ka pēc dažām dienām būs krava – 720 tonnas bumbieru.
Bet firmas “Vaksi” nodokļu maksājumi liecina, ka tā pērn pavisam kopā nodokļos samaksājusi aptuveni 15 000 eiro jeb mazliet vairāk par 1000 eiro mēnesī.
Raidījuma pārstāvji veica arī kontrolpirkumus šajā tirgū, un, protams, maksājumu čekus nesaņēma, nauda kļūst “pelēka”, un naudas žūkšņiem tur labāk patīk dzīvoties pārdevējas rokās, nevis kases aparātos.
Centrāltirgus mājaslapas informācija liecina, ka šajā zonā tirgo vairāk nekā desmit dažādas firmas. Raidījuma komanda kā redzamāko uz vietas pamanīja, piemēram, firmu “Eļdorado”. 2015.gadā firma “Eļdorado” nodokļos ir samaksājusi apaļu nulli. Arī firma “Aijoli” ir ļoti pamanāma tirgū. 2015.gadā nodokļos tā samaksājuši 1220 eiro jeb aptuveni 100 eiro mēnesī. Bet firma “DKD Servis”, piemēram, 2015.gadā nodokļos nav samaksājusi neko, bet pat palikusi parādā valsts budžetam 3690 eiro.
Dažas firmas, kas kontrolē mazumtirdzniecību
Tālāk Polijas dārzeņi un augļi nonāk mazumtirdzniecībā. Pirmā zona centrāltirgū līdzās piena, dārzeņu un zivju paviljoniem tirgus iekšējā slengā saukta par “obezjaņņiku” jeb mērkaķbūri. Šo teritoriju Centrāltirgus pats neapsaimnieko, bet ir iznomājis firmai “KN un partneri'' līdz 2018.gada 1.decembrim, kas jau tālāk var piesaistīt apakšnomniekus.
Firmas īpašnieki ir vairākas privātpersonas, tostarp vēl salīdzinoši nesen to vidū bija arī Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Mihaila Kameņecka meita Marina.
Šajā zonā tirdzniecības vieta maksā 20 līdz 25 eiro dienā. Bet 2015.gadā visa gada laikā valsts budžetam no šīs firmas tikuši vien apmēram 2000 eiro jeb nepilni 200 eiro mēnesī.
Pie ieejas Centrāltirgū no autoostas puses, starp gaļas un piena paviljoniem ir pati elitārākā dārzeņu mazumtirdzniecības vieta, vietējā slengā saukta arī par VIP zonu. To apsaimnieko pats Centrāltirgus, tirdzniecību vietu cenas svārstās no 14 līdz 18 eiro. Arī tirdzniecības vietas gar gaļas paviljonu apsaimnieko pats Centrāltirgus, arī tur galdu cenas ir līdzīgas kā VIP zonā.
Pirmais, kas šajās zonās iekrīt acīs, ir tirgotāju grēkošana ar nosaukumu izvietošanu - vai nu vējš uzraksta lapu ir pavērsis pret neredzamo pusi, vai uzraksts uzrakstīts ar tik maziem burtiem, ka saskatīt to nevar, vai arī tāda nav vispār.
Lielākoties visas mazumtirdzniecības vietas sadalīja dažas firmas, kas lielā mērā kontrolē arī visu tirgu. Turklāt šīm firmām tirdzniecības vietas ir visās zonās, un arī nakts tirgū.
“Mums nakts tirgū strādā.... Šodien pat ir pieci galdi, viena ar ogām stāv, un tur vēl puika mums stāv. Mums nakts tirgū strādā divi puiši un viena meitene, vo..” pircējiem bija gatavs stāstīt tirgotājs.
Raidījuma aplēses liecina, ka kopumā aptuveni septiņas firmas visā Centrāltirgū pārvalda aptuveni 60 galdus.
Tirgotāji arī atklāj, ka zemeņu laikā, piemēram, apgrozījums vienam galdam var būt 400 eiro līdz pat 1000 eiro. Normāls rādītājs ir 300 un 400 eiro, bet minimums, ar kuru vispār esot vērts galdu turēt, ir 200 eiro.
Ja vienai firmai ir desmit galdu, un pēc vidējas un pieticīgas aprites, ieskaitot sezonu svārstības, viena galda ieņēmumi ir 300 eiro dienā, tad gada kopējie ieņēmumi no visiem desmit galdiem ir 3000 eiro dienā jeb aptuveni miljons eiro gadā, aplēsa “Aizliegtais paņēmiens”.
Uzņēmumu oficiālajos rādītājos gan ir cita aina. Firmai “INS” 2015.gadā apgrozījums bija 36 000 eiro. Nodokļos gada laikā samaksāti aptuveni 5000 eiro jeb 400 eiro mēnesī.
Firmas “Nune” 2015.gada apgrozījums norādīts nav, bet nodokļos visa gada laikā kopā samaksāti 80 eiro. Arī firmas “Orik” apgrozījums nav norādīts, nodokļi nav maksāti.
