CSP dati liecina, ka kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 4. ceturksnī ES – 60,6%), tomēr 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,5%, bet Lietuvā – 65,2%.
Šā gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 32,4%, kas ir par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,0 tūkstoši jauniešu, liecina CSP aplēses.
1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,7 stundas, kas ir par 0,7 stundām mazāk, nekā šajā periodā gadu iepriekš. Gada laikā darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 29,0% (kritums par 5,9 procentpunktiem).
Minimālo algu vai mazāk valstī kopumā saņēma 122,0 tūkstoši jeb 15,3% darbinieku, kas ir par 5,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada 1. ceturksnī. Reģionos vislielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars vērojams Latgalē, kur 26,1% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk. Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 1,1 procentpunktu (1. ceturksnī – 34,8%), bet to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 3,8 procentpunktiem (1. ceturksnī – 26,4%).
Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 0,1 procentpunktu. 2019. gada 1. ceturksnī 2,8% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,6% darba samaksas lielumu nenorādīja. 2019. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
