Prēmiju Dītons saņēmis par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi. Viņa darbs ir bijis nozīmīgs valsts politikas noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles – it īpaši to, kā viņi tērē savus ienākumus un kā sabiedrība nosaka un analizē labklājību un nabadzību.
“Uzsverot saikni starp individuāliem patēriņa lēmumiem un ietekmi uz kopējo ekonomiku, viņa darbs palīdzēji pārveidot mūsdienu mikroekonomiku, makroekonomiku un attīstības ekonomiku,” norādīts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā. Kā skaidrots paziņojumā, lai vairotu labklājību un mazinātu nabadzību, būtiski saprast individuālo patērētāju izvēles.
1945.gadā Edinburgā dzimušais Enguss Dītons ir Lielbritānijas un ASV dubultpilsonis un kopš 1983.gada strādā Prinstonas Universitātē ASV.
Iepriekš Nobela prēmiju ekonomikā pārsvarā saņēmuši ASV universitāšu akadēmiķi un tikai reizi to ieguvusi sieviete.
Jau ziņots, ka pērn prēmiju saņēma franču ekonomists Žans Tirols par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.
Prēmija ekonomikā gan tikusi pretrunīgi vērtēta. Katru gadu kritiķi atgādina, ka tā nebija minēta 1896.gadā mirušā Alfrēda Nobela testamentā, kurā viņš nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā.
Ekonomikas prēmiju daudz vēlāk nodibināja Zviedrijas Centrālā banka - 1968.gadā, atzīmējot savu 300 gadu jubileju. Tādēļ ir kritiķi, kas mēģina diskreditēt šo apbalvojumu, sakot, ka tā nav „īsta” Nobela prēmija.
Pēdējos 20 gados Nobela prēmijas ekonomikā ieguvēji vairumā gadījumu bijuši amerikāņi, vīrieši, vecumā virs 55 gadiem.
Nobela prēmijas laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 10.decembrī.
