Dienas ziņas

Pieaug bažas par “Polexit”

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Nobela prēmija ekonomikā – par cēlonisko attiecību analīzi

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par darba tirgus likumsakarību izpēti

Nobela prēmija ekonomikā šogad piešķirta trim zinātniekiem, kuru pētījumi palīdzējuši labāk saprast likumsakarības darba tirgū, piemēram, kā nodarbinātību ietekmē minimālā alga un imigrācija vai cik liela saistība ir izglītības līmenim ar ienākumiem.

Zviedrijas Bankas izmaksāto prēmiju par ieguldījumu ekonomikas zinātnes attīstībā saņems Kanādā dzimušais zinātnieks Deivids Kārds (65), amerikāņu ekonomists Džošua Engrists (61) un Nīderlandē dzimušais ekonomists Gvido Imbenss (58).

Visi trīs zinātnieki ir ekonomikas profesori prestižās ASV augstskolās: Kārds strādā Kalifornijas Universitātē Bērklijā, Engrists ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors, savukārt Imbenss ir ekonomikas pasniedzējs Stenforda Universitātē.

Dabiskie eksperimenti

Nobela prēmijas laureātu pētījumi ir pierādījuši, ka ar dabisko eksperimentu palīdzību ir iespējams rast izskaidrojumu daudziem darba tirgū notiekošiem procesiem. Nobela komiteja secina: pateicoties viņu pētījumiem, mūsdienās mēs daudz labāk nekā pirms 30 gadiem izprotam darba tirgus funkcionēšanas principus.

Nobela komiteja norāda, ka sociālajās zinātnēs ir īpaši svarīgi izprast saikni starp cēloni un sekām. Piemēram, kā imigrācija ietekmē nodarbinātības līmeni un strādājošo atalgojumu? Cik cieša ir saikne starp iegūto izglītību un saņemto atalgojumu?

Mēs zinām, ka cilvēki, kas ir vairāk laika veltījuši izglītības iegūšanai, saņem lielāku atalgojumu. Taču zinātnieku mērķis ir noskaidrot, vai tā ir tieša cēloņsakarība, vai arī cilvēki, kas gatavi ilgāk mācīties, pēc sava rakstura un spējām ir tādi, kas jebkurā gadījumā būtu guvuši lielākus sasniegumus dzīvē.

Cēloņsakarības izprašanu apgrūtina tas, ka ekonomikā nav iespējams eksperimentēt ar cilvēkiem: mēs nevaram tīšām atstāt kādu sabiedrības grupu bez izglītības, lai apskatītos, kā viņiem veiksies.

Taču šāgada Nobela prēmijas ieguvēji pierādīja, ka atbildes uz daudziem jautājumiem iespējams rast ar dabisko eksperimentu palīdzību. Dabiskie eksperimenti ir situācijas, kas rodas sabiedrībā, bet ko zinātnieki nevar tiešā veidā ietekmēt.

Gada beigās dzimušie nopelna vairāk

Medicīnā notiek klīniskie pētījumi, kad zinātnieki var pilnībā kontrolēt eksperimenta gaitu (kuri dalībnieki saņems jaunās zāles un kuri kalpos kā kontroles grupa). Savukārt dabiskos eksperimentos rodas situācijas, kad viena sabiedrības grupa tiek ietekmēta atšķirīgi nekā cita, lai gan zinātnieki nevar ietekmēt novēroto cilvēku uzvedību.

Piemēram, Džošua Engrists pētīja, kā cilvēka izglītību un vēlākos ienākumus ietekmē tas, kurā mēnesī viņš ir dzimis.

Saistība starp laiku, kas veltīts izglītības iegūšanai, un ienākumu līmeni

Izrādījās, ka cilvēki, kas ir dzimuši gada sākumā, ātrāk uzsāk mācības skolā un viņiem ir iespēja ātrāk to pabeigt, tādējādi izglītības iegūšanai viņi vidēji atvēl nedaudz īsāku laiku nekā tie bērni, kas dzimuši gada beigās.

Pētījums atklāja, ka cilvēki, kas dzimuši gada beigās, iegūst labāku izglītību un nopelna vairāk

Pētījumi apstiprināja, ka tiem, kas dzimuši gada beigās, ir augstāks izglītības līmenis un lielāki ienākumi.

Minimālās algas celšana nesamazina nodarbinātību

Deivids Kārds pētīja saistību starp minimālo algu un nodarbinātības līmeni. 90. gadu sākumā lielākā daļa ekonomistu uzskatīja, ka minimālās algas paaugstināšana samazina nodarbinātību, jo palielina darbaspēka izmaksas darba devējam. Taču tikpat labi šim procesam varēja būt cita cēloņsakarība: palielinoties bezdarbam, darba devēji samazina algas, kas savukārt veicina prasības paaugstināt minimālo algu.

Kārds ar kolēģiem pētīja situāciju Ņūdžersijas štatā, kur minimālā alga tika paaugstināta, un salīdzināja to ar situāciju kaimiņos esošajā Pensilvānijas štatā, kur nebija šāda pieauguma. Zinātnieki secināja, ka minimālās algas paaugstināšana neizraisa būtisku pieejamo darbavietu skaita samazināšanos. Viens no izskaidrojumiem bija tas, ka darba devēji varēja novirzīt lielākas darbaspēka izmaksas uz klientiem, paaugstinot savu preču un pakalpojumu cenu.

Zinātnieki arīdzan pētīja imigrācijas ietekmi uz darba tirgu. Viņi secināja, ka imigrantu pieplūdums nesamazina vietējo, attiecīgā valstī dzimušo iedzīvotāju algas, bet visvairāk no lielākas konkurences cieš imigranti, kas ieradušies iepriekšējo ieceļošanas viļņu laikā.

Viens no skaidrojumiem bija tas, ka vietējie pārorientējas uz darbiem, kur nepieciešamas labākas valodas zināšanas, tādējādi viņiem nenākas konkurēt ar imigrantiem.

Nobela prēmijas ieguvējiem pienākas 10 miljonu Zviedrijas kronu (ap 985 000 eiro) naudas balva; pusi saņems Kārds, bet otru pusi sadalīs starp Engristu un Imbensu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt