No viesmīlības piensaimniecībā. Aktuālie Covid-19 laika notikumi ekonomikā

To sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sarunā sociālajā medijā "Instagram" atzina "Food Union" vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs. Viņaprāt, Covid-19 krīze koncernam "Food Union" neko jaunu nav iemācījusi – tā tikai pasteidzināja tās pārmaiņas, kam uzņēmums jau bija gatavs.

 

Savukārt aktualitātes ekonomikā pēdējās pāris nedēļās Latvijā un pasaulē šoreiz lūgts skaidrot Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekānam, profesoram un ekonomistam Gundaram Bērziņam. Piedāvājam būtiskāko no uzņēmuma pārstāvja un ekonomista sacītā:

 

Kā krīzes laikā strādā "Food Union"

ĪSUMĀ no "Food Union" vadītāja Eiropā Normunda Staņēviča teiktā.

• Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pieprasījums pieauga pēc svaigajiem piena produktiem.
• Sekoja neliels kopējo piena produktu pārdošanas apjomu kritums uz neilgu laiku.
• Saldējuma pārdošanas apjomi šogad, salīdzinot ar 2019. gadu, par pāris procentpunktiem ir sarukuši.
• Tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem, tostarp ar to, ka vasara šogad sākās vēlāk.
• Pircējs vairāk pievērš uzmanību cenai, vairāk izvēlas īpašos piedāvājumus, produkciju lielos iepakojumos.
• Mazāk pērk dārgus produktus; cilvēki retāk dodas uz lielveikaliem; vairāk iepērkas piemājas veikalos. 
• "Food Union" krīzē īsteno iepriekš lolotu ideju – izveido produkcijas interneta veikalu "pienaveikals.lv".
• Eksporta tirgos krīzes sākumā uzņēmumam bija sarežģījumi produkcijas piegādei vairākos tirgos. 
• Tas atrisināts – "citur sarežģītāk, citur dārgāk"; tagad eksports atgriezies "vecajās sliedēs".
• "Food Union", kas strādā kopumā 8 valstīs, administrācija pāris dienās pārorientējās darbam attālināti.
• Šādi uzņēmums strādās, visticamāk, līdz šā gada beigām; komandējumi nenotiek.
• Arī ražotnēs un noliktavās ieviestas stingras drošības prasības pret Covid-19 izplatību. 
• Tāpat "Food Union" ražotnēs Latvijā darbinieku skaits "saldējuma sezonā" pieauga.
• Aizpildītas vairāk nekā 130 vakances, tostarp ir cilvēki, kas zaudēja darbu viesmīlībā, ēdināšanā u.c.
• "Food Union" nemazina piena iepirkumu no zemniekiem; ražošanas apjomi krīzē nemazinās.
• "Food Union" saņem valsts atbalstu produkcijas uzglabāšanai.
• "Šī krīze neko jaunu nav iemācījusi. (..) Šī krīze tikai ļāva mums izdarīt to, ko mēs gribējām izdarīt, un tā ir veicinājusi tās pārmaiņas, kam mēs bijām gatavi."

Kas bija svarīgākais ekonomikā?

ĪSUMĀ no LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, profesora Gundara Bērziņa teiktā.

• Saskaņā ar statistikas datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2. ceturksnī saruka par 9,8%.
• Tas ir mazāks ekonomikas kritums nekā citur Eiropā, toties ievērojami vairāk nekā, piemēram, Lietuvā.
• Tā kā Latvijā bija vieni no mazākajiem Covid-19 ierobežojumiem, mūsu IKP kritums ir ļoti ievērojams.
• Pēdējie IKP dati atspoguļoja Latvijas ekonomikas "vājās puses" – servisa sektora dominanci pār ražošanu.
• Covid-19 krīzē par sevi īpaši lika manīt problēmas Latvijas tranzīta jomā, kur tās iezīmējās vēl pirms krīzes.
• Latvijā pēc divu mēnešu ilga deflācijas perioda atkal ir atgriezusies inflācija – jūlijā gada inflācija bija 0,5%.
• Tas skaidrojams arī ar vasarā pieaugošo patēriņu, kas liek "cenām mazliet pakāpties".
• Novērots, ka visā pasaulē iedzīvotāju ienākumu līmenis Covid-19 krīzes laikā mainās ļoti nevienmērīgi.
• "Ir vesela rinda cilvēku, kam ienākumu līmenis gandrīz nemaz nekritās, jo darbs turpinājās attālināti."
• "Veselai daļai cilvēku" uzkrājumi pieauguši, jo saruka tēriņi – mazāk tērē izklaidei, ārzemju ceļojumiem.
• Baidoties par nākotni, daļa cilvēku naudu vairāk uzkrāj, tā mazāk ieplūst ekonomikā, kas no tā cieš.
• Savukārt otrai daļai cilvēku uzkrājumi saruka, jo vispār zaudēja ienākumu avotus.
• Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalstam būs pieejams 51 miljons eiro.
• Tas ir pareizi – primāri valsts finansējumu virzīt eksportējošo uzņēmumu atbalstam.
• Dīkstāves pabalsti bija jāievieš ātrāk; atbalsts nebija līdz galam pārdomāts "dažos aspektos".
• Proti, dīkstāves pabalstu saņēmējiem nebija jāsēž mājās, bet jāstrādā savā darbavietā uzņēmumā.
• Tādējādi uzņēmumam būtu iespēja uzlabot produktivitāti un sakārtot lietas, kas ilgi nav bijušas sakārtotas.
• Līdz ar to uzņēmumi būtu dzīvotspējīgāki un daudz gatavāki pēckrīzes attīstības periodam.
• Pētījumi rāda – attālinātais darbs ir produktīvs, bet ne tik ļoti, kā klātienes darbs.

LSM.lv saruna "Instagram" ar "Food Union" vadītāju Eiropā un LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekānu.

 

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā #COVID19 krīzi pārvar piensaimnieki? Par to diskutējām ar “Food Union” vadītāju Eiropā Normundu Staņēviču (@nstanevics / @pienaveikals.lv ) un ekonomistu Gundaru Bērziņu ( @gberzins).

A post shared by LSM.lv ziņu portāls (@lsm.lv) on Aug 11, 2020 at 1:09am PDT