Pēc ziņām par Konkurences padomes piemēroto sodu aizliegtās vienošanās sakarā “Rīgas satiksmē” sākotnēji uzsvēra, ka pārkāpuma nav bijis, jo pašvaldības uzņēmums, nosakot vienotu cenu ar apakšuzņēmēju “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, darījis tikai to, ko paredz normatīvie akti, tostarp Rīgas domes noteikumi. Konkurences padomē gan uzsvēra, ka šādu domes noteikumu nav, un vēlāk to nācās atzīt arī pašvaldībā.
Otrdien, 21.martā, pašvaldība steidza to labot. Rīgas Satiksmes komitejā ar balsu vairākumu vienoto cenu abiem pārvadātājiem noteica oficiāli. Par to gan vēl jābalso domes sēdē.
Caurskatāmi aprēķini?
Komitejas sēdē Nacionālās apvienības deputāts Jurģis Klotiņš “Rīgas satiksmes” valdes loceklim un Satiksmes departamenta direktoram Emīlam Jakrinam jautāja, cik pamatoti ir “Rīgas mikroautobusu satiksmes” tarifi. Jakrins pauda, ka pašizmaksas rādītāji ir publiski pieejami.
Gan “Rīgas satiksmes”, gan “Rīgas mikroautobusu satiksmes” biļešu cenu veidošanās slepenību līdz šim kritizējuši gan opozīcijas deputāti domē, gan nu arī Konkurences padome. Taču komitejā teikto, ka pašizmaksas aprēķini ir publiski pieejami, brīdi vēlāk Jakrins vairs nav gatavs apgalvot: “Tas tiek iesniegts Autotransporta direkcijā, un no tās neesmu dzirdējis, ka viņiem būtu klasificēti lēmumi.”
Par Rīgas satiksmes lietām atbildīgais Jakrins acīmredzot mānās vai nepārzina nozari, jo Autotransporta direkcijai kā par reģionālajiem un valsts dotētajiem pārvadājumiem atbildīgajai ar “Rīgas satiksmi” nav nekādas saistības.
Noliedz vai atzīst pārkāpumu?
Domē noliedz, ka, pieņemot šādu lēmumu, Konkurences padomes konstatēto pārkāpumu atzīst. “Ar Rīgas domēs lēmums mēs būsim spiesti atzīt, ka 2+2 ir 4, nevis 3, nevis 700, kā filozofē Konkurences padomē,” pauda Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”).
Līdzīgi arī Jakrins, kurš komitejas sēdē minētos grozījumus rosināja un aizstāvēja sacīja, ka gluži vienkārši situāciju nostiprinājuši dubultā, lai būtu mazāk interpretācijas iespēju: “Šim nav tieša sakara ar sodu. Bet, lai nākotnē šādas interpretācijas iespējas novērstu, šis ir labs veids, kā paust Rīgas domes deputātu gribu un paust to, ko, acīmredzot, viņi ir gribējuši pateikt jau pirms pieciem gadiem.”
Konkurences padomē norāda, ka lēmumu par jau noteikto naudassodu šāda domes rīcība nekādā veidā neietekmē.
Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tādējādi var tikt apiets Konkurences padomes piemērotais tiesiskais pienākumus, ar kuru pārvadātājiem trīs mēnešu laikā bija jāpārtrauc līgums par cenu un tā jānosaka neatkarīgi.
Tādēļ Konkurences padomē uzskata, ka Rīgas dome šādi izmanto administratīvo resursu, lai apietu padomes lēmumu.
“Mēs uzskatām – tas apliecina to, ka Rīgas dome, no vienas puses, kā uzraugs, kā regulators, no otras puses, kā pakalpojuma sniedzējs, kas ir ieinteresēts tajā, lai arī “Rīgas mikroautobusu satiksme” nekonkurētu ar “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pārvadājumiem šādā veidā pārkāpj konkurences neitralitātes principus,” saka Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.
Krasi pretēji viedokļi
Konkurences padome jau iepriekš paziņoja, ka Rīgas apņemšanās prettiesiski vienādotās biļešu cenas nostiprināt ar domes lēmumu ir centieni legalizēt atklāto pārkāpumu. Tomēr domes Satiksmes komitejas vadītājs Baraņņiks ir pārliecināts, ka Rīga no soda izspruks: “Atšķirībā no Konkurences padomes ar tās histērisko reakciju neesmu gatavs atbildēt par to, kāds būs tiesas spriedums. “Rīgas satiksme” paziņoja, ka to lēmumu pārsūdzēs. Manuprāt, Konkurences padomes reakcija liecina ne tikai par to, ka viņi paši nav pārliecināti par savu lēmumu, bet arī par zināmā mērā politisko angažētību.”
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama pretēji Rīgas domes nostājai apgalvo, ka Eiropas regulas prasa nevis vienotus tarifus, bet konkurenci biļešu cenās: “Eiropas regula saka to, ka sabiedrisko pārvadājumu tirgū jāizvērtē iespēja ieviest konkurenci. Tā radīs patērētājiem, pasažieriem pievilcīgāku pakalpojumu, kur būs inovācijas, attīstība, uzlabojumi. Šeit konkurence ir nolikvidēta visrupjākajā veidā.”
Taču Rīgas domes vadība arvien izvairās komentēt “Rīgas satiksmes” pārkāpuma lietu. Otrdien, 21.martā, domē nebija sastopams arī uzņēmuma šefs Leons Bemhens, kas līdz ar apjomīgā soda publiskošanu devās atvaļinājumā, bet vakar atgriezies darbā.
Ziņots, ka Konkurences padome konstatēja aizliegto vienošanos starp uzņēmumiem “Rīgas satiksme” un “Rīgas mikroautobusu satiksme” par pasažieru pārvadājumu cenām. Divu gadu izpētē KP secinājusi, ka abu kompāniju vienošanās par vienādām cenām būtībā ir kartelis.
Pašvaldības uzņēmumam noteikts 2,1 miljona eiro sods, savukārt privātkompānijai - 87,9 tūkstošu eiro sods.
