ĪSUMĀ:
- Patlaban Latvijā ir ap 70 zīmolu, no tiem 30 regulāri rada kolekcijas. Desmit no tiem izdevies izrauties.
- Dizaineru mode gadā Latvijas ekonomikai pienes ap 5-10 miljonus eiro, atzīmēja Dizaina centrā.
- Pašmāju zīmols "Paade Mode" lielāko daļu produkcijas eksportē; norāda uz mājas tirgus trūkumu.
- Dizainere Natālija Jansone norāda uz darbaspēka novecošanos nozarē un jaunu šuvēju trūkumu.
- Jaunajiem zīmoliem, kas darbojas mazāk nekā trīs gadus, ir pieejams valsts atbalsts.
- Dizaina centra vadītāja vēlētos valsts atbalstu tālākai attīstībai vecākiem uzņēmumiem.
Piemēram, ASV šogad piedzīvo vislielāko tirdzniecības centru slēgšanas bumu, un arī Latvija nav atrauta no citviet pasaulē notiekošā. Visi šie faktori ietekmē dizaineru modi mūsu lokālajā tirgū.
"Tā nav pirmās nepieciešamības vajadzība. Mode ir kā untums, līdz ar to, šajā segmentā strādājot, ir jāapzinās vairāki jautājumi: kas ir tas, ko es radu, kam es radu, kālab es to radu un kur es to pārdodu. Ja šie četri jautājumi nav izvērtēti, tad ceļš modes industrijā ir kā pa kalniem un lejām. Un nereti tas lejā arī beidzās," norādīja Danosa.
Daļa sietu neiztur
Ekonomikas ietekmē milzīgā sietā nonāk visi pašmāju modes zīmoli. Vairāki no tiem šo sietu neiztur – pārtrauc darbību vai paņem pauzi. Danosa minēja vairākus piemērus, tostarp "Vaidi", kas pēc neveiksmes Krievijas tirgū tā arī neizķepurojās un savus veikalus Latvijā slēdza.
Danosa lēsa, ka patlaban Latvijā ir ap 70 zīmolu, kas regulāri rada kolekcijas, kā to paredz modes industrijas noteikumi. Vēl ir vairāki desmiti zīmoli, kas parādās tirdziņos un ir vairāk kā hobija bizness, kuru attīsta pašnodarbināta persona. Aptuveni desmit Latvijas zīmoliem ir izdevies attīstīties nopietnā līmenī un sasniegt vērā ņemamu apgrozījumu.
Danosa lēsa, ka varam runāt par pieciem līdz desmit miljoniem eiro, kurus dizaineru mode ik gadus pienes Latvijas ekonomikai.
Precīzs industrijas pienestās naudas apmērs līdz šim nav aprēķināts. Tie ir aptuvenie skaitļi, kurus var uzzināt no nozarē esošo uzņēmumu gada apgrozījuma datiem.
Danosa skaidroja, vai modes jomu var dēvēt par industriju: "Es gribētu teikt, ka pirms diviem gadiem, kad vēl joprojām bija pieaugoša tendence, bija visas pazīmes, lai dizaineru modes segments, kas ir radošo industriju sastāvdaļa, lai tas kļūtu par industriju. Es kā ekonomiste gribētu teikt, ka mēs esam ceļā uz industriju. Mums vēl jāpiepildās vairākām pazīmēm par to, ka uzņēmumi pastāv ilglaicīgāk. Lai nav tas trīs vai piecu gadu cikls, it sevišķi, kad saņem atbalsta finansējumu. Ja zīmoli bez atbalsta finansējuma varētu izdzīvot, tad mēs to varētu nosaukt par mikro industriju. Un tai Latvijā arī tādai būtu jābūt.”
"Paade Mode" eksportē 98% produkcijas
Pašmāju bērnu zīmola "Paade Mode" īpašniece Linda Raituma teica, ka šajā biznesā var pastāvēt un attīstīties, ja ir ne tikai skaists dizains, bet arī spēcīga komanda, diversificēti tirgi.
"Nav pat runa par to, ka dizains ir šedevrs, bet cik ir spēcīga komanda. Vai ir mārketings, ražošana, finanses, vai ir sakarīgs, puslīdz ticams biznesa plāns. Tad, ja ir eksports, tad ir jāspēj pielāgoties dažādiem tirgiem. Vienu dienu var arābu valstis vairs neko nepasūtīt. Un ko tad? Nākamajā gadā bodīte jāver ciet? Jābūt sabalansētai tirdzniecībai," lēsa Raituma.
"Paade Mode" eksports veido 98% no apgrozījuma, un Latvijā ražotie bērnu apģērbi aizceļo uz 30 pasaules valstīm – tie nopērkami desmitiem veikalos ASV, Ķīnā, Korejā, arābu valstīs un citviet.
Raituma stāstīja, ka vēl viena īpatnība, kas Latvijas zīmoliem bremzē attīstību, ir mājas tirgus trūkums.
"Mēs starptautiskajās izstādēs satiekamies ar citiem zīmoliem no Spānijas, no Itālijas. Vienalga kāda viņiem būtu ekonomika, katrs zīmols spēj nodrošināt savu biznesu un mērenu attīstību ar vietējo tirgu. Eksports viņiem ir angliski "nice to have", un bez tā var arī iztikt. Ja ir krīze pasaulē, tad viņi dzīvo savās mājās, paēduši, siltumā un vienkārši neēd lasi," sprieda Raituma.
Gaidot zemāku cenu
Viena no pašmāju modes industrijas ilgdzīvotājām ir dizainere Natālija Jansone, kura šajā jomā soli pa solim attīstījusies 30 gadu garumā. Viņa uzsvēra, ka Latvijā modes jomā temperatūra ir augsta, jo katru gadu aizvien jauni dizaineri vēlas šajā arodā izmēģināt spēkus. Ēnas puse ir vieglās rūpniecības noriets.
Patlaban esošie darbinieki noveco, drīz ies pensijā, bet nozarē nepieplūst jaunas asinis, šuvēji, kuri modes dizaineru pasūtījumus varētu izpildīt.
Taujāta, kādēļ ir daudzi dizaineri, kas parādās pie apvāršņa un drīz arī nozūd, Jansone teica, ka līdzās daudzām citām kvalitātēm visam pāri ir jāmīl cilvēki, jo dizainers rada modi, lai tā patiktu cilvēkiem. Tāpat, strādājot šajā jomā, jāapzinās, ka darbs ir sūrs un grūts.
"Liekas, ka tas ir kaut kas skaists. Tu sēdēsi un zīmēsi, un kāds šūs, bet tā vieglā rūpniecība ir smaga. Tas ir sūrs darbs. 90% no mana darba aizņem nevis skiču zīmēšana, bet darba organizēšana, meklēšana. Darbs, darbs, darbs. Un tas nav tik skaisti, kā šķiet," norādīja Jansone.
Viņa teica, ka tā ir loterija, vai kolekcija izdosies veiksmīga vai ne. Ne vienmēr viss rit gludi. Daudz mācību un atziņu šo gadu laikā gūts. Tomēr viņas panākumi runā paši par sevi. Jansones veidotie tērpi atrodami virknē veikalu ASV, Grieķijā, Krievijā un citviet. Ārvalstīs gan nākas par sevi pacīnīties, jo stereotips par Latviju vēl ir dzīvs.
"Kvalitāte ir augsta, un mēs savu produkciju pārdodam līdzas slaveniem zīmoliem, bet no Latvijas gaida zemāku cenu. Atceras, ka esam no bijušās Padomju Savienības.
Es cerēju, ka tas aizmirsīsies, bet nē. Mums nav, kur atkāpties. Ar šo Eiropā grūtāk, ASV un Austrumos vieglāk. Viņiem pat eksotiski šķiet," klāstīja Jansone.
Valsts atbalsts jaunajiem zīmoliem
Taujāta, vai finanšu atbalsta "potes" no valsts puses ir vai nav nepieciešamas, Jansone uzsvēra, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegtais atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir nepieciešams. Savukārt jaunajiem dizaineriem, viņasprāt, būtu sākumā jāsniedz atbalsts nevis naudā, bet graudā – ar padomu. Sākuma posmā nauda var sabojāt. Labāk attīstīties pašam, ar maziem solīšiem.
LIAA paspārnē esošajā Radošo industriju inkubatorā redzams, ka tiek atbalstīti jaunie zīmoli. Tie, kuru darbība ir līdz trīs gadiem ilga. Latvijas Dizaina centra vadītāja Danosa stāstīja, kas pietrūkst saistībā ar valsts atbalstu.
"Pietrūkst atbalsta uzņēmumiem, kas pastāv tirgū jau vairāk nekā trīs gadus. Tikšana nākamajā līmenī ir mūsu mazās Latvijas klupšanas akmens. Tāpēc mums ir salīdzinoši daudz mazo uzņēmumu un mazāk vidējo.
Jāstrādā uz to. Ja zīmols ir sevi pierādījis un tam ir šī spēja, tad būtu jādod mērķtiecīgi finansiāls atbalsts tam, lai tas iespējami tiktu nākamajā līmenī," uzskata Danosa.
Viņa uzsvēra, ka valsts atbalsta risinājumiem ir jābūt pārdomātākiem. Turklāt ekspertiem, kas vērtē, kurš zīmols tiks vai netiks uzņemts inkubatorā, ir jābūt profesionāliem un no dažādām jomām. Patlaban izvērtēšanas komisija galvenokārt sastāv no ierēdņiem un birokrātiem. Salīdzinoši maz tajā ir industrijas pārstāvju un šo nepilnību, viņasprāt, būtu jāmaina.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vecākā projekta vadītāja Zane Biteniece intervijā Latvijas Radio tikmēr skaidroja, ka ir iepriecinoša tendence inkubatoros attīstīties uzņēmumiem, kuri pielāgojas tirgus prasībām. "LIAA mērķis ir attīstība un tirdzniecības veicināšana. Mūsu pakalpojumu klāsts ir diezgan plašs. Sniedzam konsultācijas iesācējiem, organizējam tirdzniecības misijas. Rezultātus jāvērtē ilgtermiņā - jāskatās divu trīs gadu periodā," teica Biteniece.
