Valsts budžetam pensiju palielināšana nākamgad izmaksās papildu 3,5 miljonus eiro. Finanšu ministrija norāda, ka pareizāk būtu šādus lēmumus skatīt valsts budžeta sarunās, tomēr kopumā pensiju palielināšanu ministrija atbalsta.
Piemaksu indeksēs, ņemot vērā inflācijas rādītājus, kā arī apdrošināšanas iemaksu algas vidējo pieaugumu valstī. Piemaksas apmērs pašlaik ir fiksēts un ir 1 vai 1,5 eiro par katru uzkrāto stāža gadu atkarībā no laika, kad persona ir pensionējusies.
Deputāti nolēma noteikt arī straujāku pensiju indeksāciju pensionāriem ar darba stāžu 45 gadi un vairāk.
Šai pensionāru grupai pensijas indeksācijas aprēķinā piemēros 80% no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma procentiem pašreizējo 70% vietā. Šādu pensionāru skaits pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem ir 95 300.
Tāpat grozījumi paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt arī dienestu PSRS bruņotajos spēkos.
Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”), jautāts, kādēļ šie grozījumi bija jāskata steidzamības kārtībā, sacīja, ka nedomā “ka tas bija speciāli uz vēlēšanām”.
“Es esmu pārliecināts, ka mēs varējām daudz vairāk, ja mēs gribētu zvejot balsis,” sacīja deputāts.
Fiskālā telpa
Valdībai pieejamie līdzekļi papildu budžeta vajadzību segšanai. To rēķina kā starpību no Fiskālās disciplīnas likumā atļautā budžeta deficīta un plānotajiem izdevumiem. Starptautiski šo terminu mēdz lietot plašāk, t.i., pieskaitot klāt arī iespējamo valdības parādu līdz līmenim, kas neietekmē ekonomikas izaugsmi.
(avots: Fiskālās disciplīnas padome)
Finanšu ministrija izmaiņas pensiju indeksācijā pēc būtības atbalsta, tomēr ministrijas ieskatā jauni izdevumi būtu jāskata tad, kad ir zināms, kādus tēriņus budžets var atļauties. Šobrīd nav skaidrs, vai pensiju palielināšana nebūs jākompensē ar citu izdevumu samazināšanu.
“Problēma ir tā, ka lēmums ir pieņemts, pirms nākamā valdība ir sākusi darbu pie 2019. gada valsts budžeta. [..] Patlaban fiskālā telpa pēc pēdējām prognozēm ir negatīva, ar mīnus zīmi. Oktobrī Finanšu ministrija atjaunos makroekonomikas prognozes, ies ar to uz valdību, un tad valdība lems par to, cik liela būs nākamā gada budžeta fiskālā telpa,” pauda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
