No mārketinga uz konditora amatu. Kovidkrīze pamudina krasi mainīt profesiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kovidkrīze kā iespēja apstāties, padomāt un pieņemt lēmumu krasi mainīt profesiju. Šādu soli, nonākot bezdarbnieku rindās, gatavi spert apmēram puse no Nodarbinātības valsta aģentūras (NVA) klientiem. Iemesli ir dažādi – gan vēlme sevi pilnveidot citā profesijā, gan atskārsme, ka līdzšinējā darbā sasniegts izdegšanas slieksnis, aģentūrā uzzināja Latvijas Radio.

No mārketinga uz konditora amatu. Kovidrīze pamudina krasi mainīt profesiju
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

No mārketinga speciālistes par konditori – tāds ir Ineses Dovmanes profesijas maiņas virziens. Viņa pirms pandēmijas strādāja mārketinga nodaļā kādā lielā farmācijas uzņēmumā, tomēr kovidkrīze un ģimenes pieaugums mudināja karjeras dzīvē ieviest krasas pārmaiņas. Kad pēc dekrēta atvaļinājuma bija jāatgriežas darbā, tad iepriekšējā pozīcija vairs nebija pieejama.

"Man piedāvāja strādāt citā komandā, atgriezties uzņēmumā, bet darbs bija jāpaveic, esot mājās ar visiem trīs bērniem, jo dārziņā mums vietas vēl nebija. Tā nu es centos savienot darbu no mājām kopā ar visiem trim bērniem. Pēc trīs mēnešiem es sapratu, ka nebūs tā, kā man gribētos," viņa pastāstīja.

Dovmane iestājās bezdarbniekos un NVA lūkoja pēc kādiem kursiem.

"Iestājos digitālā mārketinga kursos, bet es uzzināju, ka es rindā būšu 1635., ja es pareizi atceros. Tad es ar smaidu piecēlos no sava aģenta un jau devos prom, kad man no zila gaisa galvā iešāvās doma pajautāt par mācībām konditoriem. Uz ko es saņēmu atbildi, ka drīz tiks komplektēta jauna grupa konditoru palīgiem un es rindā esmu pirmā. Pirms tam es nespēju iedomāties, ka es tik krasi varētu nomainīt profesiju. Kaut man bija draugi, kuri man jau ļoti sen atpakaļ minēja, ka man ir laiks kaut ko tādu darīt, jo es parasti pie draugiem uz svētkiem devos tieši ar saviem ceptajiem gardumiem. Un viņi jau sen teica, ka man tas ir jādara," viņa pastāstīja.

Sieviete šomēnes mācības pabeidza ar izcilību, saņēma profesionālās kvalifikācijas apliecību kā konditora palīgs un nākotnē plāno darboties šajā jomā, gan strādājot kādā uzņēmumā, gan kā mājražotāja cept gardumus pēc pasūtījuma.

Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Žanete Krūmiņa teic, ka visbiežāk cilvēki ceļ savu kvalifikāciju, mācoties valodas vai pilnveidojot digitālās prasmes,

tomēr netrūkst arī tādu, kuri pēc nonākšanas bezdarbnieku rindās gatavi krasi mainīt profesiju, jo, piemēram, iepriekšējā darbā vai profesijā ir izdeguši.

"Krīze ir ieviesusi savas korekcijas. Likusi cilvēkiem padomāt, vai dara to darbu, kas patīk, vai dara darbu, par ko pietiekami un adekvāti saņem, vai vēlas attīstīties. Tie ir faktori, kas nosaka to, vai cilvēks pēc bezdarbnieka statusa zaudēšanas vai darba atrašanas iet to pašu ceļu, meklēs to pašu darbu vai mainīs kaut ko krasi. Man arī bija diezgan krasa maiņa, jo es ļoti ilgus gadus strādāju aviācijā. Krīze man pašai ieviesa krasu profesijas maiņu, un nu es esmu karjeras konsultante," atklāja Krūmiņa.

Savukārt cilvēkiem, kuri nav bezdarbnieki, ir iespēja celt savu kvalifikāciju vai paralēli mācīties pavisam ko jaunu.

No šodienas ar saukli "Neierūsē!" tiek dots starts mācībām pieaugušajiem. "Piedāvājums būs ļoti plašs un liels. Vairāk nekā 60 izglītības iestādes piedāvā gandrīz 800 izglītības programmas 10 dažādās nozarēs, norādīja Valsts izglītības attīstības aģentūras pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane. Viņa akcentēja, ka vienlaikus atļauts pieteikties divās izglītības programmās, bet mācīties drīkstēs vienā. Pieteikšanās ilgs līdz 24. februārim.

Ko nozīmē – mainīt darbu

Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Darba vietas un profesijas maiņa ir milzīgs solis, kas cilvēkiem rada stresu. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga uzsver, ka tas ir tikpat nozīmīgs dzīves pavērsiens kā dzīves vietas maiņa vai dzīves partnera maiņa.

Viņa skaidroja: "Krīzes laikā, protams, cilvēki cenšas turēties pie savām vietām, jo stabilitāte un drošība ir primārā nepieciešama."

Tomēr mēs visi neesam vienādi, tāpēc, kā skaidroja Selga, ir cilvēki, kuri tieši izmanto krīzes iespējas un meklē jaunus izaicinājumus.

"Pārsvarā tomēr cilvēki domā par stabilitāti un drošību, lai netraumētu ne sevi, ne savu ģimeni," viņa skaidroja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti