Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua norādīja, ka paredzēti arī atbalsta pasākumi cilvēkiem, kuri nevarēs saglabāt darbavietas, un kuriem nāksies pārkvalificēties un meklēt jaunu darbu. Tāpat paredzēta virkne ES zivsaimniecības fonda atbalsta, kā arī ārējo tirgu apguves pasākumi.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norādīja, ka uz nodokļu brīvdienām varēs pretendēt tie uzņēmumi, kuriem Krievijas tirgus veidoja būtisku daļu no kopējā eksporta apjoma. Saraksts ar šiem uzņēmumiem jau tuvākajās dienās tiks iesniegts valdībā. Ja šo sarakstu apstiprinās, tad Valsts ieņēmumu dienests piešķirs pienākošos atvieglojumus.
Valdības lēmumu jau pozitīvi novērtējuši nozares pārstāvji – Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits norādīja, ka šie soļi palīdzēs, piemēram, uzņēmumu sarunās ar kreditoriem. "Domāju, ka tas, cik valsts operatīvi rīkojas šobrīd, tas ir apbrīnojami (..)," vērtēja Šmits.
Viņš arī norādīja, ka, salīdzinot ar situāciju agrāk, Latvijas zivju pārstrādātājiem jau šobrīd ir izdevies ievērojami samazināt Krievijas tirgus īpatsvaru savā eksportā - tas ir krities no aptuveni 90% līdz 50%. Tomēr tālākai jaunu tirgu iekarošanai joprojām var būt nepieciešami vairāki gadi.
Jau ziņots, ka jūnija pirmajās dienās stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas.
Jau maija beigās "Rosseļhoznadzor" paziņoja par plāniem aizliegt ievest Krievijā zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
