ĪSUMĀ:
- No jūlijā ES aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus.
- Likumu, kas ieviesīs jauno kārtību, VARAM iesniegs valdībā janvārī.
- Viesnīcu un restorānu asociācija: nozare izmantos videi draudzīgu iepakojumu.
- Tiesa, plastmasas trauku aprite pieaugusi līdz ar Covid-19 krīzes ierobežojumiem.
- Vēl nav skaidrības, kāda varētu būt atbildība par plastmasas trauku izmantošanu.
- VARAM: vēl norit diskusijas par kontroli un sodiem.
- “Zaļā josta”: videi draudzīgas alternatīvas ēdinātājiem rada papildu finansiālu slogu.
No 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Aizliegums attieksies arī uz salmiņiem, dzērienu maisāmkociņiem, vates kociņiem un balonu kātiņiem. Tāpat tiks ierobežots citu plastmasas izstrādājumu, piemēram, pārtikas iepakojumu, patēriņš.
Lai ieviestu jauno kārtību, Vides ministrija izstrādājusi likumprojektu, ko gada sākumā plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā, skaidroja ministrijas Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
“Plastmasu saturošu izstrādājumu likums ir bijis saskaņošanā, un vairākas sanāksmes ir bijušas. Esam arī apzinājuši situāciju ar Latvijas tirgotājiem un ražotājiem un secinājuši, ka būtisku negatīvu ietekmi uz uzņēmumiem tas neatstās. Turklāt tas bija zināms jau divus gadus, ka šāda prasība tiks piemērota. Protams, tagad Covid-19 laikā daudz tiek izmantoti arī ēdiena līdzi ņemšanai [plastmasas] iepakojumi, bet turpmāk būs jāizmanto citi iepakojumi,” norādīja Ozola.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis pauda, ka nozare ir gatava videi draudzīgāka iepakojuma izmantošanai.
Tiesa gan, plastmasas trauku aprite tieši šajā gadā ir krietni pieaugusi līdz ar Covid-19 krīzes ierobežojumiem, proti, ēdienu pamatā sagatavo līdzi ņemšanai.
“Diemžēl Covid-19 ienesa zināmas pārmaiņas arī iepirkto plastmasas trauku utilizācijā. Ir ļoti sarežģīti saplānot savus tirgus apjomus, cik daudz apkalposi, cik daudz izbraukumu tirdzniecībā piedalīsies. Ja par šo vairāk runātu, tad arī komersanti jau savlaicīgāk sagatavotos, pasūtītu dabai draudzīgus iepakojumu veidus. Jācer, ka nebūs tā, ka kāds ir iepircis tik lielus trauku apjomus, ka tas nesīs zaudējumus, jo nespēs tos utilizēt šajā pirmajā pusgadā,” skaidroja Naglis.
Viņš arī norādīja, ka patlaban vēl arī ir neskaidri jautājumi par to, kāda ēdinātājam varētu būt atbildība par plastmasas trauku izmantošanu pēc 5. jūlija.
“Vai tam, kurš neievēros noteikumus, tiks piemērots kāds sods ar domu, lai izslēgtu negodīgu konkurenci. Ja būs strikti noteikumi un nebūs pieejami dabai nedraudzīgie iepakojumu veidi, tad industrija ātri atradīs risinājumu. Es gribētu teikt, ka lielākā daļa ēdinātāju būs gatavi šai pārejai,” sacīja Naglis.
Vides ministrijā norādīja, ka šobrīd vēl norit diskusijas par vienreizlietojamo trauku lietošanas kontroli un soda apmēru pārkāpējiem.
Tikmēr izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmums “Zaļā josta”, aptaujājot 20 ēdinātājus visā Latvijā, secinājis, ka, lai arī jau pašlaik ir pieejama virkne videi draudzīgu alternatīvu plastmasas vienreizlietojamiem traukiem, tas netiek pietiekami plaši praktizēts, jo ēdinātājiem rada papildu finansiālu slogu, norādīja uzņēmuma pārstāve Aija Caune.
“Diemžēl arī mūsu aptaujā ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji piekrita, ka patlaban ir vērojams vienreizlietojamo trauku lietošanas pieaugums. Tas, protams, veicina vides piesārņojumu, ņemot vērā to, ka plastmasas trauku pārstrādājamība ir ļoti zema. Taču par pāreju uz citiem videi draudzīgākiem risinājumiem uzņēmumi vēl nav domājuši, līdz šī regula stāsies spēkā. Svarīgākie parametri šobrīd ir cenas svārstība pret kvalitāti vai siltumnoturība, bet ne vides prasības,” sacīja Caune.
Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka minētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% jūras piesārņojuma. Lai mazinātu vides piesārņojumu ar pārstrādei nepiemērotajiem plastmasas traukiem, pašus patērētājus jau šobrīd aicina uz ēdināšanas iestādēm doties ar savu pusdienu kārbu, kas lietojama daudzkārt.
