Valsts nodevas par zemes un būvju īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai samazina no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības.
Savukārt juridiskai personai valsts nodevas par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu samazināta no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.
Tieslietu ministrijā minēja piemēru, ka, iegādājāties nekustamo īpašumu par summu 60 000 eiro, turpmāk valsts nodeva būs jāmaksā 900 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā.
Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta noteikumos lietotā terminoloģija, nosakot, ka turpmāk samazinātā valsts nodevas likme 0,5% apmērā attieksies arī uz personām, kas ieguvušas Latvijas Goda ģimenes statusu, nevis tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Piemēram, uz daudzbērnu ģimenes pilngadīgu personu, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
Uzdodot valdībai mainīt valsts nodevas, Saeima norādīja, ka pašlaik nodevu apmēri par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par īpašuma atsavināšanu fiziskai personai un par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu juridiskai personai, kas veic komercdarbību, šobrīd ir noteikti nesamērīgi augsti. Fiziskām personām noteiktās valsts nodevas jāsamazina, lai nodrošinātu lētāku mājokļu pieejamību.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) kritizēja Tieslietu ministrijas, kas piedāvāja izmaiņas, makroekonomiskos aprēķinus un pamatojumu izmaiņām. Tāpat viņš pauda, ka nodevu apmērs līdz šim nav bijis tas, kas bremzē mājokļu tirgu, jo tik, cik tiek uzcelts, tik arī tiekot izpirkts.
Tikmēr Ekonomikas ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka zemesgrāmatu nodevu samazināšana sekmēs nekustamā īpašuma tirgus konkurētspēju un jaunu mājokļu būvniecību Latvijā. 2020. gadā uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā bija 3101, savukārt Igaunijā – 7579, bet Lietuvā -13903, informēja EM, atsaucoties uz Latvijas un kaimiņvalstu statistikas biroju datiem.
