Valdība arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no AS "Latvenergo". Ja tas nevar tikt īstenots, Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja EM priekšlikumu, ka "Latvenergo" virspeļņas dividendes par 2017.pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018.gadā. No šīs summas 10,5 miljoni eiro attiecināmi uz elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanu 2018.gada otrajā pusē, un līdz ar to papildus līdz šim plānotajam šie 10,5 miljoni eiro paredzami 2019.gadā EM budžeta apakšprogrammā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts".
Savukārt 51,7 miljoni eiro būtu attiecināmi uz izmaksātā avansa, kuram ir noteikta nākotnes nosacījumu izpilde, pārvēršanu par beznosacījuma kompensāciju "Latvenergo", proporcionāli samazinot avansu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 23.septembrim.
Ašeradens uzsver, ka rezultātā rēķini samazināsies visiem elektrības patērētājiem. "Visiem Latvijas iedzīvotājiem OIK daļa samazināsies par 13%, bet, kas ir ļoti svarīgi, par trešdaļu samazināsies tieši šī fiksētā daļa, par ko bija vislielākais uztraukums gan zemniekiem, gan tiem, kam ir lielas jaudas pieslēgumi un mazāks patēriņš. Tā kā mēs ceram, ka mēs būtiski samazināsim šo OIK slodzes jautājumu," sacīja Ašeradens.
Peļņas novirzīšana obligātā iepirkuma komponentes mazināšanai gan ir sarežģīts process, un gala lēmumi valdībā pieņemti vēl nav. Ašeradens gan uzsver, ka atlikušas tikai tehniskas detaļas. "Ņemot vērā, ka tā ir diezgan komplicēta finanšu transakcija, esam sākuši pirmos lēmumus, ka Ministru kabinets virzās uz šo. Tas ļauj regulatoram sagatavoties, lai to darītu no 1. jūlija. Vēl papildus mums būs trešais lēmums, kas finalizēs šo darījumu, mēs gatavojamies arī viņam. Jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir diezgan komplicēti, bet valdības atbalsts ir. Drīzāk tas ir ekspertu jautājums, kā ar to tikt galā," norāda ekonomikas ministrs.
Jautāts, vai obligātā iepirkuma komponentes samazināšana bija labākais veids, kā izmantot augsto „Latvenergo” peļņu, Ašeradens atbild, ka tā bijusi politiska izšķiršanās. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš to uzskata par pareizu soli, jo tas atvieglos izmaksas uzņēmējiem. "Kā mēs zinām, elektroenerģijas rēķini ir ne tikai problēma daudzām mājsaimniecībām, bet no uzņēmējdarbības viedokļa elektrības rēķinu lielums šobrīd ir tāds, ka mums jaunus uzņēmumus apstrādes rūpniecībā ir bezcerīgi piesaistīt, un arī esošajiem iet sarežģīti," pauž Endziņš.
EM skaidroja, ka valsts, saņemot 51,7 miljonu eiro "Latvenergo" virspeļņas dividendes 2018.gadā, atteiktos no "Latvenergo" noteikto saistību izpildes līdz valsts atbalsta perioda beigām identiski 51,7 miljonu eiro apmērā, vienlaikus "Latvenergo" saglabāsies pienākums turpināt noteikumos minēto pienākumu izpildi. Tādējādi tiks samazināti valsts budžeta ilgtermiņa izdevumi - par 5,3 miljoniem eiro laika posmā no 2019.gada līdz 2027.gadam un par 3,88 miljoniem eiro 2028.gadā.
"Latvenergo" virspeļņas dividendes 15,8 miljonu eiro apmērā tiks pārnestas uz 2018.pārskata gadu un ieskaitāmas valsts budžetā 2019.gadā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanai. Tādējādi par attiecīgo summu ir palielināms valsts budžeta finansējums 2020.gadā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības vajadzībām.
"Latvenergo" 2019.pārskata gada dividendes un uzņēmuma ienākuma nodoklis 9,8 miljonu eiro, kas ieskaitāmi valsts budžetā 2020.gadā, tiks novirzīti elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanai 2021.gadā.
EM piebilda, ka rīkojuma projekts paredz fiskāli neitrālu risinājumu. Vienlaikus pastāv iespēja, ka pēc plānoto grozījumu veikšanas Eiropas Statistikas birojs varētu neatzīt jau faktiski veiktā avansa maksājuma plānoto samazināšanu. Tādā gadījumā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības noturēšanai 22,68 eiro par megavatstundu līmenī būs jārod papildu līdzekļi valsts budžetā 5,3 miljoni eiro apmērā 2019.gadā un 2020.gadā.
