Likums paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces:
- vates kociņus,
- galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus),
- šķīvjus,
- salmiņus,
- dzērienu maisāmkociņus,
- baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus.
Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.
Savukārt glāzes no vienreizlietojamās plastmasas vēl šobrīd netiek aizliegtas.
Ražotājam paredzēts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus.
Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem plānots noteikt prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.
Tiesa, ļaus izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2. jūlijam.
Aizliegumu neattiecinās uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.
Plānots, ka no šī gada 3. jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes.
Deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) kritizēja to, ka šis likumprojekts iesniegts pēdējā brīdī, izstrādāts steigā un ir brāķis. Viņaprāt, tas bija jānodod atpakaļ ministrijai pārstrādāšanai. Likumprojekts skatīts steidzamības kārtā divos lasījumos, un otrajā lasījumā 75 priekšlikumi – lielākoties redakcionāla rakstura.
Ražotājiem likumprojektā paredzēts pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77 procentus 2025. gadā un 90 procentus 2029. gadā. Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.
Valdībai būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošu izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.
Likumprojekts paredz arī noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 175 eiro, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu 350 eiro.
KONTEKSTS:
Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Turklāt pandēmijas laikā Latvijas atkritumos ir audzis plastmasas iepakojumu īpatsvars.
Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40% no plastmasas iepakojuma. Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana.
Eiropas Savienība ir definējusi, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir “zaļais kurss” jeb virzība uz to, lai Eiropa kļūtu par dabai daudz draudzīgāku pasaules daļu. ES mērķis ir līdz 2025. gadam savākt vismaz 50% plastmasas iepakojuma, bet 2030. gadā šim īpatsvaram jāsasniedz 55%.
