Valstij piederošās 219 780 "Grindeks" akcijas, kas veidoja 2,29% no kopējā sabiedrības pamatkapitāla, 2016. gada 8. novembrī pārdotas biržas "Nasdaq Riga" rīkotā izsolē par 846 153 eiro jeb 3,85 eiro par vienu akciju.
Zaudējumi 1 903 294,80 eiro valstij radušies kā starpība starp summu, par kādu akcijas pārdotas izsolē, un summu, kādu valsts saņemtu, ja akcijas atsavinātu obligātās atpirkšanas procedūrā, kā to noteica likums.
Sākotnēji atbildīgā Ekonomikas ministrija negrasījās vērsties tiesā pret Lipmaniem par zaudējumu piedziņu, toreiz vēstīja Rus.lsm.lv. Vēlāk gan ministrijas pārstāvji Rus.lsm.lv atklāja, ka tomēr domā par iespēju sniegt prasību tiesā.
SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") 2017. gada nogalē cēla tiesā prasību pret atbildētājiem par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarīto zaudējumu 1 903 294,80 eiro solidāru piedziņu. Prasība pamatota ar faktu, ka atbildētāji, kuri laika posmā no 2010. gada 27. oktobra līdz 2015. gada 29. maijam kontrolēja vairāk kā 50% no "Grindeks" balsstiesīgo akciju kopskaita, neizteica prasītājai obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, lai arī šāds pienākums bija noteikts likumā, skaidroja AT.
Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 22. oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017. gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa 2021. gada 19. maijā apmierināja "Possessor" (iepriekš – Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro. Spriedumu vēl varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Senāta Civillietu departaments 12. janvārī pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību "Possessor" prasības lietā pret diviem atbildētājiem – Kirovu un Filipu Lipmaniem – par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar valsts pensiju speciālajam budžetam nodarīto zaudējumu.
Senāts šādu lēmumu pieņēmis, jo, izvērtējot atbildētāju kasācijas sūdzībās minētos argumentus, Senātam nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs
un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 19. maija spriedums, ar kuru no atbildētājiem par labu Latvijas Republikai solidāri no atbildētājiem piedzīti zaudējumi 1 903 294,80 eiro, tiesas izdevumi 31 732,32 eiro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 7133,87 eiro, kopā 1 942 160,99 eiro, skaidroja AT.
