Ceturtdien eirozonas vadība varētu saņemt oficiālu vēstuli no Grieķijas ar lūgumu tomēr pagarināt aizdevuma programmu, kas, kā iepriekš jau norādījis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, dotu iespēju Grieķijai saglabāt finanšu stabilitāti un iegūt laiku jaunu nosacījumu apspriešanai.
Atēnas līdz šim asi pretojās esošās programmas pagarināšanai, norādot, ka negrasās vairs pildīt roku rokā ar naudas aizdevumu ejošos taupības nosacījumus, un, lai gan tagad izskatās, ka Grieķijas vara savas domas būs mainījusi, tas var neizrādīties tik vienkārši, jo vēl vakar Atēnas raidīja signālu, ka, piekrītot aizdevuma programmas pagarināšanai, politiķi tomēr sagaida, ka virkne nosacījumu mainīsies.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis sacījis, ka galīgo lēmumu, visticamāk, pieņemts piektdien telekonferencē ar citu eirozonas valstu finanšu ministriem.
Vērojot pēdējo nedēļu dienu notikumus Grieķijā, Eiropas Centrālā banka ir piekritusi vairot līdzekļus fondā, kas paredzēts Grieķijas bankām, ja tām pēkšņi būtu nepieciešama glābšana. Šādu soli Eiropas Centrālā banka sper jau atkārtoti. Pēdējās nedēļās no Grieķijas bankām aizplūst prāvas noguldījumu summas.
Grieķijas sarunām ar pārējo eirozonu ar aizturētu elpu līdzi seko arī tirgi, īpaši tādēļ, ka eirozonas vadītājs Jerūns Deiselblūms ir norādījis, ka šī nedēļa un faktiski piektdiena ir pēdējais brīdis, kad izšķirties par Grieķijas tālāko likteni. Līdzšinējā starptautisko aizdevēju programma, kas jau ilgi no Grieķijas ir prasījusi arī pamatīgus taupības pūliņus, beidzas mēneša nogalē – 28. februārī, taču Grieķijai vajadzēs vēl turpinājumu - vairāk nekā 4 miljardu eiro.
Vācijas finansu ministrs Volfgans Šoible, kurš cieti iestājas par eirozonas nepiekāpību grieķu prasībām, norāda, ka pats svarīgākais ir, lai grieķi, par spīti visam turpinātu taupību, un Vācija nepiekāpsies nekam, kas liecinās par pretējo.
Pašmājās Grieķijā politiķi turpina noskaņot sabiedrību uzvarai un domai par jau vairākus gadus savilktās jostas atlaišanu, vienlaikus arī prātojot, kā iegūt līdzekļus budžetā.
Valdība ir ierosinājusi daļēji - līdz pat 50% - atlaist iedzīvotāju un uzņēmumu parādus valstij, cerot, ka šis solis mudinās samaksāt atlikušo summu. Nodokļu parādi ir miljardiem eiro lieli un sastāda teju trešo daļu no Grieķijas varas starptautiskajiem aizdevējiem prasītās palīdzības. Atbildīgās iestādes ir norādījušas, ka nauda ir steidzami nepieciešama, lai to iepludinātu sociālajā fondā un palīdzētu tūkstošiem iedzīvotāju, kuri krīzē ir cietuši vissmagāk.
Jau vēstīts, ka Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
