Lietuvas pilsonis Ēvalds Rimašausks marta otrajā pusē atzina savu vainu krāpšanā. Iesaistītas bijušas arī citas izmeklētājiem zināmas un nezināmas personas, bet Rimašausks vienīgais stājies tiesas priekšā.
Krāpšanas shēma bija primitīva. Krāpnieki uztaisīja “Google” un “Facebook” sadarbības partnerim no Taivānas “Quanta Computer” līdzīgu e-pasta adresi un nosūtīja “Google” un “Facebook” pārstāvjiem ziņu, ka turpmāk maksājumi jāskaita uz citu bankas kontu.
“Google” šādā veidā 2013. gada oktobrī trīs maksājumos pārskaitīja 23 miljonus dolāru lietuvietim Rimašauskam piederošam Latvijas uzņēmumam ar “īstajam” piegādātājam līdzīgu nosaukumu “Quanta Computer Inc.”. Uzņēmumam konts bija atvērts “SEB bankā”. Daļa naudas pēc tam ceļoja tālāk.
“De facto” zināms par pārskaitījumiem uz “Baltic International Bank” un “ABLV”.
Krāpšana atklājās pēc pāris nedēļām. Nauda tad vēl atradās kontos. To iesaldēja.
Tas nozīmē, ka uzreiz par krāpšanu nebija nojautusi “SEB banka”, kuras kontos ieripoja miljoni Daugavpils dzīvoklī nesen reģistrētam uzņēmumam ar viena eiro pamatkapitālu. Banka gan “De facto” atbildēja, ka krāpniecību identificējuši iekšēji un par to ziņojuši.
Rimašauska apsūdzībā minēts, ka viņš sniedza bankām rēķinus, līgumus un vēstules ar viltotiem kompāniju pārstāvju parakstiem.
“Runājot par banku reaģēšanu, grūti komentēt, vai vajadzēja kādam kaut ko izdarīt ātrāk. Bet es uzskatu, ka Latvija nostrādāja ļoti labi, ļoti ātri, jo visu naudu, kas atnāca, mēs kopā ar sadarbības partneriem spējām laicīgi identificēt, pārķert, arestēt un atgriezt,” saka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšniece Inese Gise.
2015. gadā krāpnieki ķērās klāt “Facebook”. No Moldovā reģistrētas e-pasta adreses krāpnieki “Facebook” darbiniekiem no sākuma palūdza pārskatu par iepriekš veiktajiem maksājumiem, tad pavēstīja, ka mainīs banku, un nosūtīja jaunos bankas rekvizītus.
“Facebook” uzķērās, un kopā gandrīz 100 miljonus pārskaitīja uz Nīderlandē reģistrētās firmas “Moonbigtwo” kontu Kipras bankā “Eurobank”.
No Kipras nauda plūda tālāk uz citām valstīm. Vislielākā porcija uz “Danske bank” filiāli Igaunijā – 8,9 miljoni dolāru.
Latvijā nauda nonāca četrās bankās – 2,5 miljoni dolāru “ABLV Bank”; 980 000 “Baltikums Bank”, tagad zināma kā “Blue Orange”; 320 000 “Meridian Trade Bank”; 338 000 dolāru - “Rietumu Bankā”.
“Facebook” krāpniekiem skaitīja, sākot ar dažiem simtiem dolāru līdz pat 36 miljoniem vienā reizē.
Shēma nāca gaismā tikai tad, kad “Facebook” īstais piegādātājs no Taivānas atsūtīja ziņu, ka trīs nedēļu garumā nav saņēmis nevienu maksājumu.
Dolāru transakcijas no Kipras uz daudzām valstīm nodrošināja “Deutsche Bank” no Ņujorkas.
Saskaņā ar “Deutsche Bank” informāciju, kas nonākusi “De facto” rīcībā, no “Facebook” izkrāptajiem līdzekļiem Latviju sasniedza aptuveni četri miljoni dolāru.
Tomēr arests tika uzlikts vairāk nekā vienam miljonam. Iespējams, tādēļ, ka atsevišķas ārzonu kompānijas, sajūtot ziepes, naudu labprātīgi atgriezušas, zināms “De facto”.
Valsts policijā stāsta, ka kāds bija pamanījies arī nopirkt luksus automašīnu. Valsts policijas pārstāve Gise stāsta, ka “personas tik viegli nepadevās un mēģināja pierādīt, ka manta ir likumīga, tomēr tā tika atzīta par noziedzīgi iegūtu, realizēta un naudas ekvivalenti atgriezti cietušajam “Facebook””.
Krāpnieki arī pārdroši mēģināja nozagt bankā iesaldēto naudu. Kāds bankai bija iesniedzis viltotu izmeklētājas lēmumu atbrīvot kontu, kamēr izmeklētāja bija atvaļinājumā.
Bankai šķita dīvaini, ka arestu lūdz noņemt tikai vienam no diviem kontiem. Banka sāka interesēties, un krāpšanas mēģinājumu atklāja. Par to ierosināta atsevišķa izmeklēšana, kurā pagaidām nevienu aizdomās netur.
