Finanšu ministrijā informēja, ka nolemts Satiksmes ministrijas (SM) pārtraukto dzelzceļa projektu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā novirzīt:
- veselības dienestu stiprināšanai – 30 miljonus eiro,
- uzņēmējiem apgrozāmo un pamatlīdzekļu instrumentiem – 35 miljonus eiro,
- nodarbinātības pasākumu atbalstam – 20 miljonus eiro,
- darbaspēka kvalifikācijas un pārorientācijas pasākumiem – 15 miljonus eiro.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo energoefektivitātes projektu finansējumu aptuveni 7,5 miljonu eiro apmērā novirzīt pašvaldību energoefektivitātes pasākumu projektiem, kas realizējami 2020. gadā.
Papildus tika atbalstīti priekšlikumi par finansējuma pārdalēm nozaru ministriju ietvaros. Novirzot papildu finansējumu ekonomikas atveseļošanas pasākumiem 17,8 miljonu eiro apmērā, aktīvās nodarbinātības pasākumiem un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai - 38,3 miljonus eiro, nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei, kompetenču pieejas satura aprobācijas pasākumiem - 12,6 miljonus eiro.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pasākumiem, reģionālās jomas investīcijām, kā arī pārdalēm starp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektiem plānots novirzīt 41,1 miljonu eiro. Savukārt pasažieru vilcienu attīstības projektiem un citiem Satiksmes ministrijas projektiem – 283 miljonus eiro.
Maija sākumā šie priekšlikumi tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.
Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa ar partneru deleģētiem pārstāvjiem, kurā tika skatīti priekšlikumi par ES fondu finansējuma pārdalīšanu.
Darba grupu vadīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”), tajā ietilpa koalīcijas pārstāvji un sociālie sadarbības partneri: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība (LBAS).
ES fondu finansējuma pārdales piedāvājums tika izstrādāts, lai risinātu trīs šī brīža pamata vajadzības. Primāri veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanu, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Sniedzot atbalstu uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Kā arī ieguldījumus sociāli ekonomisko seku mazināšanā – nodarbinātības pasākumos.
“Eiropas Komisijas sniegtā iespēja elastīgi pārskatīt un pārorientēt ES fondu finansējumu tām jomām, kuras esošajā situācijā īpaši atbalstāmas, ļauj mums ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts, kas jāiegulda gudri un atbildīgi,” paziņojumā medijiem norādīja Reirs.
Iepriekš piešķirts papildu ES fondu finansējums 150 miljoni eiro pašvaldībām. Šo summu pašvaldības varēs aizņemties Valsts kasē ar izdevīgiem nosacījumiem. Atbalstu varēs saņemt tautsaimniecībai būtiski projekti ar augstu gatavības pakāpi.
KONTEKSTS:
Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
