„Mēs uzskaiti par cilvēkiem, kuri pārtraukuši darba attiecības uz abu pušu vienošanos, sākām reģistrēt jau no 1.marta. Līdz šim reģistrējušies 109 nu jau bijušie darbinieki. Vēl atbrīvos 153. Skatāmies, ka viņiem teorētiski sanāk arī pabalsts, jo vismaz gads ir nostrādāts,” pastāstīja Baumane.
Līdz šim atbrīvoto metalurgu skaits bezdarba līmeni Liepājā būtiski neietekmēja, un vērojama tieši pretēja tendence – aprīļa trijās nedēļās bezdarbs samazinājies par 0,3 procentpunktiem.
Bijušie metalurgi lielākoties atrod darbu Liepājā un nereti arī savā nozarē. Tāpat daudzi atrod darbus nozarēs, kurām raksturīga sezonalitāte, piemēram, būvniecībā.
Kopumā līdz nedēļas beigām no darba atlaisto darbinieku skaits varētu sasniegt 260. Baumane lēš, ka saistībā ar atlaišanām bezdarba rādītāji drīzumā pieaugs, taču dažu nedēļu laikā tie jau daļēji varētu kristies. NVA filiāles vadītāja arī mudina atlaistos darbiniekus izmantot aģentūras piedāvās iespējas.
Tikmēr Latvijas Radio korespondente Kurzemē Inga Ozola pastāstīja, ka Liepājā ir aptuveni 60 ar metālapstrādi saistītu uzņēmumu, tādēļ vismaz daļai atbrīvoto metalurgu darba iespējai būs. Tāpat brīvas vakances ir dažādās citās profesijās. Turklāt darbinieku atlaišana notiek laikā, kad ir pieejami sezonālie darbi.
Uzrunātie “Metalurga” darbinieki lielākoties vairs netic uzņēmuma darba atjaunošanai, atzina gan Ozola, gan Baumane.
Lai gan pašlaik situācijā metālapstrādes jomā ir manāma stagnācija, tomēr gada pirmajos divos mēnešos Latvijā ir pat vērojams pāris procentu ražošanas pieaugums, atklāj Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Gada sākumā aptaujātie metālapstrādes uzņēmumu vadītāji asociācijai atzina, ka lielākā problēma nozarei ir kvalificētu speciālistu trūkums – pašlaik ir aptuveni 1000 pieejamas darbavietas.
Rantiņš gan norāda, ka nozarē dažādos uzņēmumos ir atšķirīga darba specifika.
Rantiņš arī neslēpa – ir ļoti maz cerību, ka “Liepājas metalurgs” ar esošajiem īpašniekiem varētu atsākt darbu.
Jau ziņots, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan pauda viedokli, ka pašreizējais plāns vairāk atgādina "akcionāru vēlmju sarakstu, mazāk liecinot par to, ka uzņēmums ir gatavs arī ilgtermiņā nopietni strādāt".
Tikmēr Ukrainas investori 18.martā paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū. Lai uzturētu iekārtas un apsargātu teritoriju, "Liepājas metalurgā" pagaidām tiks saglabātas 145 darba vietas.
