Viņš skaidroja, ka turpmāk naudu būs iespējams atgūt tikai tiesas ceļā. Tiesvedības pagarinās laiku, kādā nauda tiek atgūta. "Tas noteikti ir daudzu gadu jautājums," sacīja Fīrmanis.
Jau šogad atgūto līdzekļu daudzums ir vien 7,5 miljoni eiro.
Savukārt žurnālists Ansis Pūpols, kurš ir pētījis Latvijas Krājbankas bankrotu, pauda, ka, visticamāk, par vienīgo vainīgo tiks nosaukts Ivars Priedītis, kurš bankas sabrukšanas brīdī bija tās prezidents. Tieši viņš, visticamāk, tiks atzīts par juridiski vainīgo bankas sabrukšanā.
Ceturtdien Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja tā saucamo Latvijas Krājbankas lietu, kurā lūdz saukt pie atbildības sešas personas par 90 miljonu eiro izkrāpšanu.
Personas tiek turētas aizdomās par 90 miljonu eiro piesavināšanos, kā arī par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Izmeklētāju ieskatā, pie kriminālatbildības saucamas sešas personas – nozieguma organizētājs, izpildītājs un četri atbalstītāji.
Jau ziņots, ka 2011.gada novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo kredītiestādē tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. Par šo lēmumu FKTK paziņoja vēlā 21.novembra vakarā. Šai pašā dienā policija sāka kriminālprocesu par līdzekļu aizplūšanu no bankas. Pēc mēneša tiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
Rīgas apgabaltiesa 2012. gada maijā nolēma sākt "Latvijas krājbankas" bankrotu. Bankrotu lūdza sākt bankas administrators - revīzijas kompānija "KPMG Baltics" -, kas secināja, ka neviens no bankas sanācijas priekšlikumiem nav īstenojams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
