No amata atkāpjas «Swedbank» grupas padomes priekšsēdētājs Larss Idermarks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 6 mēnešiem.

"Swedbank" grupas padomes priekšsēdētājs Larss Idermarks nolēmis atkāpties no amata, šim lēmumam spēkā stājoties nekavējoties, teikts piektdien publiskotajā paziņojumā.

"Ņemot vērā nesen izskanējušās spēcīgās debates par "Swedbank" un jautājumus par bankas kontroli attiecībā uz aizdomīgiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Baltijā, es esmu secinājis, ka mediju uzmanība nav savienojama ar manu vadītāja lomu Zviedrijas meža nozares koncernā "Södra"," norāda Idermarks.

"Esmu nolēmis, ka labākā iespējamā alternatīva ir nekavējoties atstāt "Swedbank" padomes priekšsēdētāja amatu," uzsver Idermarks. Pirms nedēļas notikušajā bankas ikgadējā kopsapulcē Idermarks šajā amatā tika pārvēlēts atkārtoti.

"Swedbank" vēsta, ka par jauno padomes priekšsēdētāju kļūs pašreizējā vietniece Ulrika Franke.

Vienlaikus "Swedbank" mediju attiecību vadītāju Latvijā Jānis Krops aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmaiņas "Swedbank" grupas padomes vadībā nekādā veidā neietekmē bankas ikdienas darbu. ""Swedbank" Latvijā turpina strādāt tāpat kā iepriekš, sniedzot pakalpojumus visiem bankas klientiem," viņš teica.

Savu atkāpšanos no amata Idermarks skaidroja ar spēcīgo rezonansi Zviedrijas sabiedrībā pēc tam, kad valsts sabiedriskā televīzijas pārraidīja izmeklējošās žurnālistikas materiālu, kurā secināts, ka banka iesaistījusies naudas atmazgāšanā. Idermarka vērtējumā šī viņam pievērstā uzmanība “Swedbank” skandāla dēļ kaitējot viņa darbam Zviedrijas meža nozares koncerna "Södra" vadībā.

KONTEKSTS:

"Swedbank" grupas padome 28. martā atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu.

Kopš februāra "Swedbank" tikusi pievērsta uzmanība saistībā ar mediju ziņoto, ka caur to plūdušas lielas summas, kam varētu būt saistība ar naudas atmazgāšanu. Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstīja par aizdomām, ka starp Dānijas bankas "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti