“Arī turpmāk ir nodrošināta VNĪ darba nepārtrauktība, jo uzņēmumu kopā ar kolēģiem esam veidojuši ar augstu atbildības izjūtu, valsts īpašumu būvējot un pārvaldot godam. Uzskatu, ka VNĪ izveidots par kompetentu, modernu un atvērtu valsts uzņēmumu, ko respektē nozarē,” komentēja Grasmanis.
Pēc viņa teiktā, kapitālsabiedrība īstenojusi būtisku un ekonomiski pamatotu pārmaiņu vadību, lai efektīvi apsaimniekotu nekustamos īpašumus.
Par turpmāko VNĪ vadības modeli tiks paziņots atsevišķi.
Ansis Grasmanis VNĪ padomei pievienojās 2017. gada 2. maijā. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas nominētais direktoru padomes loceklis Biznesa bankā Kosovā. Grasmanis arī konsultē finanšu jomas uzņēmumu Ukrainā. Viņš kopā ar ģimeni attīsta sociālo uzņēmumu “Senā klēts”, kas popularizē etnogrāfiski pareizus tautas tērpus, popularizējot Latvijas novadu bagātīgo kultūras mantojumu daudzviet pasaulē.
KONTEKSTS:
VNĪ padomi nesen pameta arī tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, kuram nesaskanēja viedoklis ar finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība") par to, kādā tempā uzņēmumam jāattīstās. Padomē tādējādi palikusi tikai Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Padomes galvenais uzdevums ir pārraudzīt kapitālsabiedrības valdes darbu. VNĪ padome tika izveidota 2016. gadā, ievērojot OECD ieteikumus un Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Padomes pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
VNĪ valdē patlaban strādā valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, valdes locekļi Sigita Janvāre un Jānis Ivanovskis-Pigits. Jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs darbu sāks 2020. gada 6. janvārī. Savukārt atklātā konkursā uz vēl vienu valdes locekļa amatu ir noslēgusies pieteikumu pieņemšana, nominācijas komisija patlaban izvērtē 17 saņemtos pieteikumus.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
