ĪSUMĀ:
- Valsts pārvaldē iecerēts mazināt atlīdzības mainīgo daļu – prēmijas un piemaksas.
- Piemaksas valsts pārvaldē varēs sasniegt ne vairāk kā 30% no mēnešalgas.
- Mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē iecerēts celt uz iekšējās ekonomijas rēķina.
- Virknei augstāko amatpersonu palielinās mēnešalgai piemērojamo koeficientu.
- Tā rezultātā pieaugs Valsts prezidenta, Saeimas spīkera, premjera u.c. atalgojums.
- Saeimas spīkera un premjera atalgojums kāps par 40%, ministru – par trešdaļu.
Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka izmaiņas noteiks mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē, tuvinot to vidēji 80% no darba samaksas līmeņa privātajā sektorā, kā arī mainīs proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu. Precizēs arī valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.
Pieaugs algas valsts augstākajām amatpersonām
Rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai no 2023. gada 1. janvāra palielinās piemērojamo koeficientu. Līdzīgi atalgojuma pieaugums gaidāms arī prokuratūrā. Vienlaikus turpmāk prokuroriem naudas balvu nemaksās – analoģiski, kā tas ir tiesnešiem. Rajona tiesas tiesnesim atalgojums pieaugs līdz 3477 eiro mēnesī, bet rajona prokurora - līdz 3260 eiro mēnesī. Attiecīgi arī pārējiem tiesnešiem prokuroriem mainīsies mēnešalga, ņemot vērā koeficientu maiņu, teikts likumprojekta anotācijā.
Precizējot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, samēros Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atlīdzību. Tāpat savstarpēji samēros ģenerālprokurora, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts kontroliera un tiesībsarga atlīdzību.
Līdz šim atalgojumu Valsts prezidentam noteica valsts budžeta likumā. Bet turpmāk arī Valsts prezidenta atalgojumu ietvers kopējā sistēmā, nosakot tam koeficientu – 7,00. Tas nozīmē, ka no pašreizējiem 5960 eiro Valsts prezidenta alga pieaugs līdz aptuveni 7600 eiro mēnesī (prognozes par 2023. gadu).
Tādu pašu algu kā prezidents saņems arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents, kuriem tas nozīmēs algu kāpumu no aptuveni 5300 eiro līdz 7600 eiro jeb par apmēram 40% mēnesī.
Pārējiem Saeimas deputātiem, kuri neieņem kādus papildu amatus parlamentā, alga būs uz pusi mazāka nekā spīkeram, kas gan tik un tā nozīmēs kāpumu apmēram 10% apmērā. Papildu naudu parlamentārieši saņems par attiecīgo amatu pildīšanu, un arī koeficienti šo algas daļu aprēķiniem augs.
Atalgojuma pieaugums aptuveni par trešdaļu plānots ministriem, kuru alga kāps no aptuveni 5000 eiro līdz 6700 eiro. Bet parlamentārajiem sekretāriem pieaugums paredzēts no aptuveni 3900 eiro līdz nepilniem 6000 eiro mēnesī. Savukārt tiesībsarga alga pieaugs no 4400 eiro līdz aptuveni 6700 eiro.
Ģenerālprokurora alga pieaugs no 5960 eiro līdz 7289 eiro. Augs arī algas Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājiem, valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem. Šīm amatpersonām gan algu pieaugums paredzēts lēzenāks nekā citām valsts augstākajām amatpersonām.
Ņemot vērā gan plānoto algu pieaugumu valsts augstākajām amatpersonām, gan novadu reformu, pārskatīs pašvaldību domes deputātu algas. No visiem domniekiem lielākā alga paredzēta galvaspilsētas mēram – ar koeficientu 5,565 jeb maksimāli aptuveni 5700 eiro, ņemot vērā 2021. gada bāzes algu. Salīdzinājumam – šogad visiem mēriem alga ir nedaudz vairāk nekā 3730 eiro.
Virkne opozīcijas deputātu viens pēc otra iebilda iecerētajam atalgojuma pieaugumam, tostarp Valsts prezidentam Egilam Levitam. "Ar ko pašreizējais Valsts prezidents kļūs labāks, kad ar 2023. gadu saņems lielāku atalgojumu," vaicāja opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Edgars Tavars.
Viņš aicināja arī paskatīties, cik pašlaik saņem policisti, mediķi. "Un tad paskatāmies uz Saeimas deputātu algām un plānoto pielikumu," sacīja deputāts.
Valsts augstāko amatpersonu algu pieaugumam 2023. gada budžetā būs vajadzīgi papildu 6,44 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 6,85 miljoni eiro.
Algu kāpums esošā budžeta ietvaros
Atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās plānota esošā budžeta ietvaros, bez papildu finansējuma. Proti, iecerēts samazināt atlīdzības mainīgo daļu – prēmijas un piemaksas – un uz iekšējās ekonomijas rēķina celt mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē.
"Piemaksas ir necaurspīdīgs veids, kā maksāt algas," plenārsēdē sacīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija), norādot, ka nereti šādi tiek izmaksāta otrā alga.
Plānots, ka valsts iestādes nevarēs pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, pirms nav optimizēts darba process un funkcijas. Bet no 2025. gada, kad iestādes būs paveikušas prasīto, varēs aprēķināt iestāžu optimālo algu budžetu. Tas ļaušot pakāpeniski izlīdzināt atlīdzības fondus, vienlaikus nemazinot to apmēru nevienai no iestādēm.
Pašlaik piemaksas var būt ne vairāk par 60% no mēnešalgas, bet plānots ne vairāk par 30%. Tiesa, ārstniecības personām tās drīkstēs palikt 50% apmērā. Turklāt medicīnas asistenti varēs saņemt 75% piemaksu par nakts darbu.
Noteikts arī, ka ģenerālprokurors par katru apmeklēto Tieslietu padomes sēdi saņems piemaksu 3% apmērā no rajona (pilsētas) prokuroram noteiktās mēnešalgas. Šī norma raisīja pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska neizpratni, ironizējot, ka tad arī valdības locekļiem būtu jāparedz piemaksas par Ministru kabineta sēžu apmeklēšanu. "Ceru, ka jūs visi saprotat, cik absurds ir šīs priekšlikums. (..) Varbūt arī ierēdņiem būtu jāmaksā [piemaksas] par to, ka viņi katru dienu nāk uz darbu?"
Paredzēts arī, ka Ministru kabineta loceklis saņems piemaksu 30% apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvietos prombūtnē esošu Ministru kabineta locekli, kā arī aizvietos Ministru kabineta locekli, kurš beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā Ministru kabineta locekļa amatā.
Vēl Valsts prezidentam segs reprezentācijas izdevumus 20% apmērā no noteiktās mēnešalgas. Ja Valsts prezidentam ir laulātais, papildus segs reprezentācijas izdevumus 20% apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
Arī Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai segs reprezentācijas izdevumus 20% apmērā no noteiktās mēnešalgas. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam segs reprezentācijas izdevumus 10% apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") debatēs uzsvēra, ka reprezentācijas izdevumi valsts augstākajām amatpersonām ir lieka parādība.
Debatēs Saeimā galvenokārt piedalījās tikai opozīcija, kura pārmeta, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad budžeta pieņemšanai līdzi neseko ministri.
"Neviens šo budžetu neaizstāv, aicinu apdomāties kādu signālu mēs raidām sabiedrībai," sacīja opozicionārs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, bet koeficientu izmaiņas attiecībā uz augstāko amatpersonu, arī prokuroru, tiesnešu un parlamenta ieceltu amatpersonu algām – 2023. gada 1. janvārī.
