No 2015.gada zivis Baltijas jūrā izmest nedrīkstēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Pēc garām diskusijām trešdien sešos no rīta pēc Latvijas laika Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri panāca vienošanos par zivsaimniecības politiku Eiropā. Par vienošanos balsoja visas dalībvalstis, izņemot Zviedriju. Viens no lielākajiem reformas jaunumiem paredz, ka no 2015. gada zvejniekiem visas Baltijas jūrā noķertās zivis būs jāved krastā.

Otrdien zivsaimniecības samitu tā dalībnieki raksturoja ar vārdiem „episks” un „vēsturisks”. Pēc vairāku gadu darba un garām diskusijām visas nakts garumā dalībvalstu ministriem ir izdevies panākt kompromisu par Kopējās zivsaimniecības politikas reformu. „Jaunā politika būs spēkā. Un tas notiks pavisam, pavisam drīz,” pēc sanāksmes uzsvēra ES zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki.

Lielākās domstarpības dalībvalstu starpā ir bijušas par tā saucamo izmetumu aizliegumu. Proti, līdz šim, ja zvejniekiem gadījās noķert zivis, ko viņiem nebija atļauts ķert, viņiem tās bija jāmet jūrā. Savukārt turpmāk visas noķertās zivis būs jāved krastā. Baltijas jūrā pārejas periods uz jauno kārtību, visticamāk, sāksies 2015. gadā, norādīja Īrijas lauksaimniecības ministrs Saimons Kovenijs.

„Man prieks, ka jaunie noteikumi par noķerto zivju vešanu krastā attieksies uz pilnīgi visām zivju sugām bez izņēmuma,” atzīmēja Kovenijs. Ierosinājums visas noķertās zivis vest krastā tiek pamatots ar rūpēm par vidi, jo jūrā izmestās zivis gandrīz nekad vairs neatdzīvojas un tādējādi tiek izniekots vērtīgs dabas resurss.

Latvijā šī problēma nav būtiska, jo mūsu valsts zvejnieki jūrā izmet diezgan nelielu zivju daudzumu. Tomēr gan Latvijā, gan arī citur Eiropā jaunā kārtība var ietekmēt nozvejas kvotas un zvejnieku ienākumus. Tādēļ Eiropas Komisija sola turpināt sarunas par finansiālo atbalstu zvejniekiem, atzīmēja komisāre Damanaki. „Mēs izsvērsim visus iespējamos veidus kā palīdzēt dalībvalstīm, lai tās varētu pielāgot savu floti jaunajai realitātei, jo mēs patiešām runājam par pilnīgi jaunu realitāti,” sacīja Damanaki.

Komisāres pieminēto jauno realitāti varētu radīt arī parēja uz jauno nozvejas kvotu aprēķinu kārtību. Baltijas jūrai speciālisti sola izstrādāt daudzgadu plānus un izvērtēt starpsugu ietekmi, kas līdz šim nav darīts.

Vēl plkst.5 no rīta likās, ka dalībvalstīm neizdosies panākt vienošanos. Pēc sarunām Īrijas lauksaimniecības ministram tika vaicāts, kā tomēr izdevās panākt kompromisu. „Es īsti nezinu... Bet, ja nopietni... politiķi vienkārši nolēma nedoties mājās bez rezultāta. Mēs esam par šo runājuši pēdējos divus gadus un arī strādājuši kopā ar Komisiju ļoti ilgu laiku,” sacīja Kovenijs.

Ar šo gan sarunas par zivsaimniecības reformu nav pabeigtas, un Eiropas politiķi cer, ka galīgo lēmumu izdosies pieņemt līdz vasarai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti