Saeima ceturtdien, 28.septembrī, galīgajā lasījumā grozīja Autopārvadājumu likumu, ieviešot kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidojot taksometru un autoostu darbību.
Likums definē kopbraukšanu kā pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas, kas nav taksometru pakalpojums.
Kopbraukšanas pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai “elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā”.
- Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā.
- Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Deputāts Edvards Smiltēns, kurš rosināja noteikt kopbraukšanas regulējumu, Latvijas Radio stāstīja, ka nianses par drošības prasībām un citām detaļām noteiks valdības noteikumos, bet jaunais regulējums ļaus cilvēkiem gūt papildu ienākumus legāli un maksājot nodokļus. Smiltēns arī atzina, ka mūsdienās tehnoloģijas maina pasauli ātri un pēc 10 – 15 gadiem klasiskie taksometri, kādi tie bija pēdējo 50 gadu laikā, vairs nepastāvēs.
“Taxify” pārstāvis Juris Krūmiņš Saeimas lēmumu vērtēja ļoti pozitīvi un norāda, ka uzņēmums šobrīd darbojas 19 valstīs visā pasaulē, un tā pieredze apliecina, ka pilsētās, kurās pieejami gan privātie vadītāji (kopbraukšana), gan kvalitatīvi un uzticami licencētie taksometri, ir pietiekams pieprasījums pēc abu veidu pakalpojuma, jo katram ir sava auditorija.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule Latvijas Radio atzina, ka nodokļu uzraugi pozitīvi vērtē jauno regulējumu, jo tas ļaus viegli administrēt un kontrolēt nodokļu nomaksu, jo ir izskausta skaidra nauda.
Kaimiņvalstī Igaunijā, kur kopbraukšanas regulējums jau stājies spēkā, 2016. gadā kopumā 319 “Uber” un “Taxify” privātie vadītāji brīvprātīgi deklarējuši un nomaksājuši nodokļus valsts budžetā no ienākumiem 450 000 eiro apmērā, informēja “Taxify”.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš iepriekš norādīja, ka ar taksometru rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot lietotnes “Uber”, “Taxify” un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropas Savienībā.
“Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var sniegt privātpersonas bez atbilstošas vadītāju kvalifikācijas ar privātajām automašīnām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumiem ir neskaidra. Tādējādi komisija pēc ilgstoša, bet aktīva darba ir panākusi, ka kopbraukšanas pakalpojums tiks regulēts. Lai sakārtotu taksometru nozari, plānots veidot vienotu publiski pieejamu taksometru vadītāju reģistru,” uzsvēra Naudiņš.
Smiltēns, kurš bija viens no kopbraukšanas legalizēšanas iniciatoriem, uzsvēra, ka reālajā dzīvē šādi pakalpojumi iedzīvotājiem jau ir pieejami.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvaldes priekšniece Jeļena Dzikoviča jau šā gada sākumā Latvijas Radio apstiprināja, ka līdz šim neregulētajā kopbraukšanas jomā nereti gadījās dažādi pārpratumi, par ko pasažieri pēc tam sūdzoties galvaspilsētas pašvaldībai.
„Ļoti daudz nāk sūdzības no iedzīvotājiem, ka viņi, izsaucot taksometru, izmantojot „Taxify” lietotni, - vismaz tā sūdzībās ir norādīts, ka izmantota šī lietotne, - pēc izsaukuma atbrauc mašīna ar baltiem numuriem, bez aprīkojuma, vadītājs nedod čeku. Un cilvēki ir ļoti neapmierināti. Viņi nejūtas droši. Viņi nesaprot, kāpēc, izsaucot taksometru, atbrauc privātais transportlīdzeklis,” stāstīja Dzikoviča.
Iebildumus pret kopbraukšanas pakalpojumu legalizēšanu pauduši gan pasažieru pārvadātāji, gan taksometru nozare. Šajā ziņā Latvija nav uzskatāma par unikālu. Piemēram, Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas transporta sistēmas operators „Transport for London” pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nolēmis vairs nepagarināt kopbraukšanas nozares milzim „Uber” iesniegto licenci, kuras termiņš beidzas šā gada 30. septembrī.
Taksometros būs obligāti jāpieņem bankas kartes
Likuma grozījumi definē arī taksometru pakalpojumus – tas ir pakalpojums, kad pasažieris, vienojoties ar šoferi, tiek aizvests uz pasažiera norādīto vietu. Norēķini par šādu pakalpojumu notiek, ievērojot taksometra skaitītāja rādījumus. Tāpat tas varēs būt pasažieru pārvadājuma pakalpojums, kuru piedāvā, pieprasa un akceptē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, tostarp tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Līdz šim likumā bija noteikts tikai pasažieru un kravas komercpārvadājumu skaidrojums.
Vadītāju reģistrāciju gan kopbraukšanas, gan taksometru pakalpojumiem nodrošinās Autotransporta direkcija. Tā izsniegs arī licences pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili.
Savukārt taksometru pakalpojumus varēs piedāvāt, ja pārvadātājs būs saņēmis licenci, ko izsniegs deviņas republikas pilsētu pašvaldības un pieci plānošanas reģioni. Patlaban pasažieru pārvadājumus ar taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis licenci, ko izsniedz pašvaldība.
Vienlaikus likumā iekļauts deleģējums pašvaldībām noteikt ierobežojumus taksometru radītajam piesārņojumam videi un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomam.
Likumā arī iekļauts pienākums taksometros nodrošināt iespēju norēķināties ar bankas karti.
