"Ātro kredītu" izsniegšanu šā gada maijā ierobežoja Saeima, grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Toreiz grozījumus atbalstīja visi klātesošie deputāti par spīti iebildumiem no Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas, kas apvieno "ātro kredītu" uzņēmumus. Arī vairāki sportisti lūdza deputātus pārdomāt, jo "ātro kredītu" nozare atbalsta sportu. Tomēr grozījumi tika pieņemti, un no 1. janvāra tie stāsies spēkā.
Procentu maksājumi, līgumsodi, komisijas maksa, pagarinājuma maksa un visi citi ar kredītu saistītie izdevumi nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu.
Tas nozīmē, ka, ja cilvēks ir paņēmis 100 eiro kredītu, atmaksājamā summa nevarēs pārsniegt 200 eiro. Tas gan attiecas tikai uz kredītiem ar termiņu līdz trim mēnešiem.
Nokavējuma procenti nevarēs būt lielāki par 36% virs aizņēmuma likmes gadā. Noteikts ir arī kopējās kredīta izmaksas ierobežojums dienā. Turklāt kredītus nevarēs izsniegt naktī.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati liecina, ka vairāk nekā pusei izsniegto distances kredītu ir pagarinājumi. Ekonomikas ministrijas pārstāve Līga Kauliņa uzskata, ka grozījumi šo kredītņēmēju daļu varētu samazināt.
"Cerams, ka uzlabosies situācija ar pagarinātajiem kredītiem, kas tiek vairākkārt pagarināti, kas norāda, ka cilvēks nespēj atmaksāt un atliek šo kredīta atmaksu," stāsta Kauliņa.
PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa gan ir skeptiska un uzskata, ka būtiski pagarināto kredītu skaits nesamazināsies. Ar laiku gan varētu samazināties to kredītu skaits, kas ir pagarināti daudz reižu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa uzskata, ka daudziem ātro kredītu ņēmējiem tik un tā būs problēmas atmaksāt kredītu. Samazināties gan varētu to kredītu skaits, kuru atmaksa ir pagarināta vairākas reizes.
"Grozījumi manā skatījumā var izskaust tikai ļoti garus pagarinājumus, tāpēc ka, ja tev [kredīts] nevar pārsniegt 100%, tad būtībā vairāk nekā kādas 8 vai 9 reizes tu nemaz nevarētu pagarināt, ja maksā visu laiku.
Tā kā varētu izskaust šos ļoti garos pagarinājumus," teica Vītoliņa.
Šobrīd PTAC vadlīnijas "ātro kredītu" devējiem nosaka, ka, izsniegtajam kredītam pārsniedzot 427 eiro, kredīta devējs vairs nedrīkst paļauties tikai uz paša patērētāja sniegtajām ziņām par saviem ienākumiem. Centra direktore uzskata, ka šo slieksni vajadzētu pazemināt, liekot arī mazāku kredītu devējiem pārbaudīt savu klientu spēju atmaksāt.
"Nereti, es domāju, ka cilvēki paši norāda nepatiesu informāciju šiem komersantiem, lai dabūtu to kredītu. Tā kā tā varētu būt viena no problēmām, ko mēs domājam risināt, ka tomēr nevar paļauties uz patērētāja sniegto informāciju, jo patērētājam ir tendence, ka tad, kad viņš vēlās šo kredītu, tomēr mazliet nepatiesi norādīt šo informāciju. Tās ir vadlīnijas, kurās tas cipars ir noteikts, mūsu pašu dokuments, un tad sarunās ar nozari vērtēsim," teica PTAC vadītāja.
Vītoliņa arī uzsver, ka pirmkārt iedzīvotāji ir jāizglīto par kredītu ņemšanas riskiem. Citādi iedzīvotāji turpinās uzķerties uz dažādām reklāmām, kas sola bezmaksas kredītus,
bet pēc atmaksas kavēšanas tāpat no patērētāja tiek prasītas dažādas soda naudas.
Jau vēstīts, ka Saeima pēc spraigām diskusijām šā gada pirmajā pusē atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus attiecībā uz nebanku kreditētājiem. Grozījumi tostarp paredz, ka "ātros kredītus" nedrīkstēs izsniegt nakts laikā, tāpat paredz stingrākus ierobežojumus to procentu likmēm.
Nebanku kreditētāji uzskata, ka grozījumi ievērojami graus nozari, tikmēr patērētāju tiesību aizstāvji nebijalīdz galam apmierināti, jo vēlējās vēl stingrākus ierobežojumus. Izmaiņas stāsies spēkā 2016.gada janvārī.
