Par vienota dabasgāzes tirgus izveidi Baltijas reģionā valstis vienojušās jau pirms vairākiem gadiem. Tagad to par realitāti padarījis jaunais gāzesvads “Balticconnector”. Tas savieno Somijas un Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmas.
Caur šo savienojumu dabasgāze var nokļūt Somijā arī no Latvijas, un Somijai paredzēto dabasgāzi komersanti varēs glabāt Inčukalna dabasgāzes krātuvē.
Gāzesvada celtniecība prasīja aptuveni pusotru gadu. Kopējās izmaksas – 250 miljoni eiro.
75% izmaksu sedza Eiropas Komisija. Svinīgais pasākums par godu gāzes vada atklāšanai Helsinkos un Igaunijas pilsētā Paldiskos notika vienlaicīgi tiešsaistē, piedaloties abu valstu prezidentiem.
“Somiju un Igauniju jau tagad vieno dažādas saites – politiskas, ekonomiskas un kulturālas. Atverot šo gāzesvadu, mēs abas valstis savienojam arī enerģētikas jomā. Šī gāzesvada ietekme gan ir plašāka par abām mūsu valstīm. Šis ir visas Eiropas projekts,” uzsvēra Somijas prezidents Sauli Nīniste.
Eiropas Komisija jau ilgstoši mudinājusi valstis atvērt savas robežas dabasgāzes pārvadei, taču līdz šim panākumu nav daudz. Tāpēc komisija cer, ka Baltijas reģionālais dabasgāzes tirgus kļūs par piemēru citām dalībvalstīm, kā atbrīvoties no dabasgāzes pārvades tarifiem.
“Mēs ar lielu interesi vērojam attīstību šeit ziemeļos, jo jūs šeit esat kā laboratorija, kur mēs vēlamies redzēt, kā vienotais dabasgāzes tirgus strādās. Tāpēc komisija aktīvi atbalsta šo projektu.
Mēs esam optimisma pilni un darīsim visu, lai valstīm palīdzētu integrēt savas dabasgāzes sistēmas,” atzina Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Klauss Dieters Burkarts.
“Baltic Connector Oy” prezidents Herko Plits savukārt norādīja – “ja paskatāmies uz mūsu valstīm atsevišķi, Somija un Baltijas valstis ir mazas. Baltijas valstis kopā ar Somiju Eiropas mērogā arī nav liels dabasgāzes tirgus, taču mēs kļūsim par vidēja izmēra tirgu, un tas mums ir ļoti nepieciešams, lai cenas būtu konkurētspējīgas”.
“Katrai valstij paliekot atsevišķi, šeit piegādāt dabasgāzi būtu pārāk maza niša,” sacīja Plits.
Tūlītēju cenu kritumu tirgu apvienošana gan nedošot.
Tomēr ilgtermiņā dabasgāzes pārdošana trim valstīm kopā varētu piesaistīt vairāk dabasgāzes piegādātāju. Līdz ar to mērķis ir ne tikai uzturēt konkurenci dabasgāzes tirgū, bet arī mazināt atkarību no Krievijas gāzes.
“Šobrīd arvien intensīvāk attīstās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes, izmantojot Klaipēdas terminālu. Šis gads iezīmējās ar sašķidrinātās dabasgāzes bumu reģionā. Kuģi nāca viens pēc otra. [..] Parādījās arī jauns piegādātājs, kuram ir interese par Somijas tirgu, un līdz ar to mēs uzskatām, ka tas ir pirmais pavasara vēstnesis, kuram sekos nākamie,” pauda “Conexus Baltic Grid” korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks.
Somijā dabasgāzi pārsvarā izmanto rūpniecībai, nevis mājokļu sildīšanai. Līdz ar to somu vajadzības Inčukalna dabasgāzes krātuvi pildīs viscaur gadu. Lai Baltijas valstis un Somiju pievienotu Eiropas Savienības gāzes pārvades sistēmai, vēl jāizbūvē gāzesvadu starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. To plānots pabeigt 2021. gadā.
Atklāts jautājums gan joprojām ir par Lietuvas pievienošanos vienotajam gāzes tirgum.
“Ar lietuviešiem mums ir dažādas diskusijas. Es domāju, ka viņiem ir ļoti svarīgs Klaipēdas LNG terminālis, kuru viņi subsidē vai uztur, un tas mazliet šīs sarunas ir nobremzējis. Bet mēs noteikti aicinām lietuviešus piedalīties. Nākotnē, es domāju, ka tas noteikti atrisināsies,” sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
Nemiro neizslēdz, ka vienota dabasgāzes tirgus izveide reģionā varētu pavērt iespējas arī jauna sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei Baltijā, taču ar noteikumu, ka šādam projektam jāspēj pelnīt arī bez valsts subsīdijām.
