Carnikavā neslēpj – maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme mājoklim, kurā īpašnieks nav deklarēts, 1,5% apmērā 0,2-06% vietā bijusi atbilde Rīgai, kas ar savu nodokļu politiku grib likt cilvēkiem deklarēties galvaspilsētā, attiecīgi pārvilināt arī Pierīgas iedzīvotājus. Tagad, ja kādam, piemēram, ir dzīvoklis Rīgā, bet māja Carnikavā, nāksies rēķināt, kur izdevīgāk.
Pašvaldībām deklarēto skaits ir būtisks, jo no tā atkarīgs, kurai pašvaldībai tiek šī cilvēka maksātā ienākumu nodokļa daļa. “Mēs jau daudzu gadus pārliecināmies, ka iedzīvotāju skaits mums ir 7000, bet vasarā reāli dzīvo 30 000. Tas nozīmē, ka pusgadu šie cilvēki te dzīvo un viņiem tāpat ir vajadzīgas ielas, apgaismojums, infrastruktūra, kanalizācija, ūdens. Un, protams, ja mēs kaut ko gribam viņu labā darīt, tad mums ir vajadzīgi līdzekļi,” norāda Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Carnikavā atzīst, ka šāda rīcība arī devusi rezultātu. Pirmo divu mēnešu laikā teju 900 iedzīvotāju šajā pašvaldībā deklarējuši savu dzīvesvietu. Viens no tiem Carnikavā bez deklarēšanās nodzīvojis pat 40 gadus.
Tomēr ir arī pašvaldības, ka maksimālos griestus deklarēto iedzīvotāju piesaistei izmantot nesteidz. Ropažos par nodokļa celšanu domājuši, tomēr maksimālo likmi piemērot neplāno.
Atlaižu politika ir vēl viens veids, kā cīnīties par reģistrētajiem iedzīvotājiem. Bet šogad, piemēram, Garkalne un Rīga atlaidi dod arī par vienu un diviem bērniem.
Rindas Rīgas domes ieņēmumu pārvaldē klientu apkalpošanas centrā gan liecina, ka vērienīgās izmaiņas raisījušas arī daudz neskaidrību. Un arī atlaides saņem ne visi, kas uz tām cerējuši.
Kāds kungs atzina, ka nesaprot, kādēļ nav saņēmis solīto 90% atlaidi par dzīvoklī deklarētajiem trīs bērniem. Un izrādās, nepietiek ar to, ka bērni mājoklī ir deklarēti, tiem ir jābūt īpašnieka bērniem. Nereti mājoklī dzīvo trīs paaudzes, taču atlaide nepienāksies, ja īpašnieks ir, piemēram, bērnu vecvecāks. “Ja pieder vecmammai, tad droši vien, ja viņa dzīvo viena vai kopā ar otro pusi, tad atvieglojums kā pensionārei varētu pienākties. Bet ja grib savādāk, tad jārisina jautājums par īpašuma atdāvināšanu kādam no bērniem. Līdz ar to šis atvieglojums būs spēkā,” skaidro RD Ieņēmumu pārvaldes vadītājs Ilmārs Ziedonis.
Tā kā daudzi par izmaiņām uzzināja, vien saņemot rēķinu, Rīgas pašvaldība steidza to labot, dodot iespēju vēl līdz 1.martam deklarēties gan līdz šim Rīgā nedeklarētajiem mājokļu īpašniekiem, gan piedeklarēt bērnus, par kuriem pienākas jaunas atlaides. Iedzīvotājiem, kam situācija pēc 1.marta būs mainījusies, sūtīšot jaunus rēķinus. Arī šī kārtībā dažādās pašvaldībās gan atšķiras. Piemēram, Carnikavā datus aktualizējot katru mēnesi, un jaunu rēķinu cilvēkam izsniedz, tiklīdz notikušas izmaiņas.
