Latvijas Televīzija devās uz vienu no ļoti daudzajām Nīderlandes birojnīcām, kur satiekas pašnodarbinātie un iesācējuzņēmēji – katrs ar savu ideju un projektu. Arī Adrians, kurš jau sešus gadus dzīvo Nīderlandē un tagad strādā pie savas interneta platformas neatkarīgiem modes dizaineriem.
Jautāts, kur ir tā priekšrocība – strādāt šados birojos nevis no mājām, “Asadra” vadītājs Adrians Silenieks noteica – produktivitāte ir daudz augstāka un tas ir arī tīkls, kur var satikt daudz jaunu cilvēku.
"Pieņemsim, ja tev ir pakalpojums, ko tu sniedz – man iepriekšējā kompānija bija "online" mārketings – katrs no šiem cilvēkiem, kas šeit sēž ir potenciālais klients un katrs viņa draugs.
Man šī ir jau trešā vieta. Šī, kur mēs tagad esam, bija garāža. Tagad pārtaisīta par ofisu – te visi savācās un strādā," stāsta Silenieks.
Viņš atzīst, ka diezin vai uzreiz var kļūt par multimiljonāru kompāniju, bet tas biznesa sākšanas stāstu padara romantiskāku. "Šādai kopā strādāšanai ir arī ļoti racionāli apsvērumi," viņš noteica.
"Vispirms jau tas samazina izmaksas – ja īrējam telpas kopā, dalāmies ar zināšanām un arī dalāmies ar cilvēkiem, palīdzot viens otram. Mums te ir dizaineri, kas pārdod no mana uzņēmuma, mums ir iesācējuzņēmums [start-up], kas palīdz ciematiem Āfrikā tikt pie elektrības, mums ir iesācējuzņēmums, kas veido programmas ceļotājiem," atzina birojnīcas “Crowdy House” īpašnieks un vadītājs Marks Studholms.
Gandrīz pusi no mazajiem uzņēmumiem tur dibina imigranti, kuriem Nīderlandē grūtāk atrast darbu, bet kas ir gatavi vairāk riskēt, lai iegūtu savu vietu valsts ekonomikā.
Vislielākā šāda tika birojnīca Nīderlandē atrodas ēkā, kas pirms tam 11 gadus stāvēja tukša. Pirms diviem gadiem tur darba vietas aizņēma pirmo stāvu, bet tagad jau četrus. Cilvēki iznomā sev darba vietu uz dažām dienām mēnesī vai uz visu mēnesi par 175 eiro, bet, ir vēlme katru dienu sēdēt pie viena un tā paša galda, tad par 225 eiro.
Topošie vai jau esošie uzņēmēji redz – ir jēga maksāt par vietu šādā birojnīcā, nevis strādāt no mājām, jo tur viņi satiekas, palīdz viens otram ar padomu un idejām.
"Viens iesācējuzņēmums te atnāca un īrēja divus galdus – tagad viņu birojs ir 450 kvadrātmetru liels un tur strādā 60 darbinieki. Tas viss mazliet vairāk nekā viena gada laikā," stāstīja birojnīcas “B-Amsterdam” līdzīpašnieks Rikardo van Loenens.
Birojnīcas “Amsterdam Connected” līdzīpašnieks Feliks Leputre savu pirmo uzņēmumu izveidoja 16 gadu vecumā. Tagad viņš ir viens no līdzīpašniekiem birojnīcā, kur par vietu pie galda nav jāmaksā nauda, bet jādalās ar radošo garu, nauda tiek pelnīta izīrējot konferenču zāles. Plānots, ka darbosies ap 2000 cilvēku.
"Pētījumi pierāda, ka mēs palīdzam vairāk cilvēkiem atrast darbu un iespējas nekā valsts nodarbinātības aģentūra. Mums veicas labāk. Tāpēc, manuprāt, mūs vajadzētu subsidēt, lai gan mums tas nav nepieciešams, jo mūsu biznesa modelis ir ilgtspējīgs," teica Leputre.
Šādu kopīgu darba vietu ārkārtīgi straujā attīstība saistīta ar daudz dziļākām izmaiņām ekonomikā un to – cik ātri tiek ieviestas inovācijas. Leputre skaidro, ka lielie uzņēmumi ar smagnējām struktūrām nespēj ātrumā un radošumā sacensties ar jaunajiem.
"Pirms 200 gadiem mēs veidojām uzņēmumus, kas darbotos 200 gadus. Es domāju, ka pēc 20 gadiem mēs veidosim uzņēmumus, kas ilgs maksimums divus gadus. Tie eksistēs īsāku laiku, mums tos nevajadzēs ilgi un cilvēki negribēs strādāt vienā uzņēmumā tik ilgi.
Tāpēc šāda kopīgu darba vietu veidošana, kur varat satikt tik daudz cilvēku un veidot kontaktus, ļauj jums nepārtraukti attīstīt arvien jaunus biznesus," teica Leputre.
