ES enerģētikas ministru tikšanās laikā Luksemburgā ir iespēja dalībvalstu pārstāvjiem panākt vienošanos par enerģētikas pakotnes sadaļām pēc iespējas lielākā skaitā. Tas paredzētu likumus par energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju, oglekļa izcenojumiem un zemes izmantošanu mežsaimniecībai. Lai arī diskusijās par energoefektivitātes mērķiem ir paredzēts izvirzīt juridiski saistošus mērķus, par to apmēriem vēl gaidāmas diskusijas ar Eiropas Parlamentu.
Taču laikā, kad Ukrainas kara dēļ gāzes piegādes Eiropai ir mazinājušās, daudzas no dalībvalstīm jau tagad saskaras ar grūtībām savu energoprasību apmierināšanai, tāpēc tiek pieņemti nereti visai pretrunīgi vērtēti lēmumi. Tā, piemēram,
pagājušajā nedēļā Nīderlandes valdība paziņoja, ka atcels ierobežojumus ar oglēm darbināmo elektrostaciju izmantošanai.
Nīderlandes enerģētikas ministrs Robs Jettens gan skaidroja, ka ārkārtas situācija prasa ārkārtas risinājumus: "Es vēlreiz aicinu visus pilsoņus, kompānijas, valdības un citas organizācijas taupīt enerģiju, cik vien iespējams. Jo enerģijas taupīšana ir iespējama arī siltajā laikā. Ja mēs veiksim aktīvāku siltināšanu, mēs patērēsim mazāk gāzes ziemā. Mēs varam ietaupīt gāzi, atsākot darbināt arī ar oglēm darbināmas elektrostacijas. Un tas nozīmē, ka mums nevajadzēs tik daudz izmantot ar gāzi darbināmās stacijas. Mēs arī nāksim klajā ar jauniem piedāvājumiem, kā kompensēt CO2 emisijas. Ņemot vērā neskaidro situāciju par gāzes piegādēm, mēs darīsim visu iespējamo, lai piepildītu mūsu gāzes krātuves virs Eiropas noteiktajiem apjomiem.
Šie visi ir ārkārtas pasākumi, lai mēs būtu sagatavojušies šai ziemai gan Nīderlandē, gan visā Eiropā."
Sagaidāms, ka jau šajā nedēļā Nīderlandes valdība nāks klajā arī ar plānu būvēt divas jaunas atomelektrostacijas.
Sekojot Nīderlandes piemēram, arī Francija nedēļas nogalē paziņoja, ka tā apsver iespēju no jauna atvērt vien marta beigās slēgto ogļu elektrostaciju Sent-Avoldā valsts austrumos. Francijas valdības paziņojumā uzsvērts, ka šādā veidā tiktu iegūts mazāk par vienu procentu no elektrības, turklāt no Krievijas importētas ogles izmantotas netiktu. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona apņemšanās slēgt visas ar oglēm darbināmās stacijas paliek nemainīga. Pašlaik Francijā darbojas vairs tikai viena ogļu elektrostacija.
Tikmēr domnīcas ''Klimata ekonomikas institūts'' jaunākie aprēķini liecina, ka Francijai būtu nepieciešams tērēt vēl vismaz 2,3 miljardus eiro gadā, lai pielāgotu infrastruktūru pašreizējām un nākotnes klimata pārmaiņām.
Domnīca norādījusi, ka pielāgošanās jeb adaptēšanās nenozīmē klimata pārmaiņu radīto zaudējumu segšanu vai ekonomisko un sociālo pārmaiņu veicināšanu, bet gan potenciālo zaudējumu prognozēšanu un to iespējamu samazināšanu.
Klimata ekonomikas institūta pētnieks Vivjens Depoē norādīja: "Pašlaik Francijā mēs joprojām turpinām steidzamības kārtā reaģēt, piemēram, uz ekstremāliem laikapstākļiem, taču ļoti maz veltām laiku tam, lai prognozētu un sagatavotos klimata pārmaiņām.
Vai arī mēs nākam klajā ar diezgan oportūnistiskiem piedāvājumiem bez plašākas izpratnes par to, ko mēs varētu darīt, lai adaptētos. Mēs, piemēram, pirms skolas gada beigām saprotam, ka ir karstums un mūsu skolu ēkas nav būvētas tā, lai karstumā tajās būtu komfortabli uzturēties. Ir virkne dažādu konkrētu darbību, kuras ir iespējams paveikt tūlīt, lai labāk sagatavotos klimata pārmaiņu sekām. Un 2,3 miljardi eiro ir minimālā nepieciešamā summa. Līdzīgi kā par skolu ēkām jautājumus var uzdot arī par transporta vai lauksaimniecības sektoru. Kādas tieši sfēras mēs vēlamies transformēt?"
Līdzīgi kā Nīderlandē un Francijā, arī Austrijā un Vācijā ir izskanējušas bažas, ka energokrīzes laikā pieņemtie lēmumi var ļoti pamatīgi iedragāt ES izvirzītos mērķus pārejai uz nulles emisijām. Tas savukārt varētu novest pie katastrofālam sekām klimatam.
Enerģijas pāreja var tikt efektīvi ieviesta dzīvē tikai tad, ja tā tiek plānota un īstenota Eiropas līmenī. Šādu viedokli paudis viens no Vācijas energotīklu operatoriem "Transnet BW", kas aicinājis ES aktīvāk iesaistīties enerģētikas plānošanā, palīdzot samazināt izmaksas pārejai uz nulles emisiju energosistēmu. Kompānijas vadība portālam "EURACTIV" norādījusi, ka neviena valsts, neviena kompānija un nekādas tehnoloģijas vienas pašas nevar šo pāreju nodrošināt.
Vienlaikus kompānijas veiktajā pētījumā noskaidrots, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas laika posmā līdz 2050. gadam ES varētu pat trīskāršoties, radot nepieredzētu spiedienu uz elektrotīkliem.
