“Mēs ēdienos apvienojam tādas netipiskas un nesavienojamas lietas, mums pamatā ir augu valsts produkti, un mēs ļoti, ļoti lielu akcentu liekam uz dārzeņiem,” tā pirms pusotra gada izteicās “Stirna un avokado” īpašniece Diāna Bīlmane-Ozoliņa, tad bija tikai dažas dienas līdz pirmās ārkārtējās situācijas ieviešanai, kad kafejnīca sāka savu darbību. Toreiz kafejnīcas saimniece nākotni vērtēja piesardzīgi, bet ne pesimistiski, jo cerēja, ka pandēmiju pārdzīvot ļaus iestrādes ēdienu piegādēs.
“Bažas man personīgi ir drīzāk par to, kādu ekonomisko krīzi tas radīs uz priekšu, par maksātspēju, kāda viņa varētu būt tālākā nākotnē, ne šī nedēļa, ne pat šīs divas nedēļas, bet tieši, kāds tas lavīnas efekts būs,” sacīja uzņēmēja.
Tagad uzņēmēja norādījusi, ka pieņemts lēmums kafejnīcu-veikalu slēgt: “Mēs 15. novembrī veram veikalu-kafejnīcu ciet, ražotne mums paliek, mēs neesam pavisam padevušies, domāsim kaut kādu jaunu formātu attālināti, bet ir skaidrs, ka mums ir nepieciešami visi klienti.”
Bīlmanes-Ozoliņas kafejnīca ir specializējusies veģetārā un vegānā ēdiena gatavošanā, viņa atzina, ka ir daudzi klienti, kuru pārliecība nav par labu Covid-19 vakcinācijai.
“Mūsu klientūra, es varētu teikt, ka ir diezgan alternatīvi domājoša, ir arī mums šie nevakcinētie cilvēki, jā, tādēļ ir lēmums, ka mēs nevaram izdzīvot, ja 30% klientu ir liegta iespēja pie mums uzturēties,” pastāstīja uzņēmēja.
Bet pats galvenais ir tas, ka ēdināšanas nozarē jau laikus nav zināmi nosacījumi, kādi būs spēkā, un arī atbalsta mehānismi.
Viņa skaidroja: “Nebija informācijas, vai uzņēmumiem būs atbalsts, kuriem uzņēmumiem. Ja uzreiz būtu šāda informācija un iespēja, ka mēs varam izskaitļot, izrēķināt, kā mēs varam savas fiksētās izmaksas nosegt ar uzņēmumam domāto atbalstu no valsts, ja mēs redzētu, ka mēs varam izdzīvot šo situāciju, tad nebūtu tāda lēmuma vērt ciet.''
Līdzīgu viedokli pauda arī Līgatnes Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. “Valdība pieņem lēmumus aizliegt, bet atbalsta mehānismi pēc tam nāk ilgi, mokoši, kaut gan Latvijas Restorānu biedrība jau vasarā aicināja valdību, Ekonomikas ministriju sagatavoties rudenim, ja pienāk “X” stunda, – redz, kur šitāds plāns un atbalsta mehānismi; nekas tāds nav noticis. Parasti mums patīk salīdzināt ar kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu, tad, paraugoties uz kaimiņiem, viņi rūpējās par tām nozarēm, piemēram, Lietuvā ir samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem, un ne tikai Lietuvā, tas ir arī 21 Eiropas Savienības valstī. Kaut vai palīdzēt mums šo krīzi iziet, kaut uz laiku, kā Lietuvā, kur laikam uz diviem, trīs gadiem. Es pirms divām nedēļām biju Igaunijā, tur sabiedriskās ēdināšanas dzīve notiek, cik nu tagad ir iespējams, normālā režīmā, tikai ar sertifikātiem var iet, bet bizness netiek apstādināts un viss notiek, kaut gan tur ir tāda pati situācija kā pie mums, pat laikam nedaudz sliktāka,” viņš norādīja.
Dreibants, kurš pārstāv arī Latvijas Restorānu biedrības valdi, vērtē, ka nozarei nebūs viegli atsākt darbu arī pēc 15. novembra.
“Ja nav iedots mums atbalsts, tad tagad mums saka – lūdzu, piemēram, jūs no 15. novembra varat sākt strādāt. Bet, lai uzsāktu strādāt, atkal ir nepieciešama nauda, jāiepērk produkcija, nu ļoti, ļoti daudz sagatavošanās darbu, lai to varētu uzsākt. Tagad mēs esam tādā bedrē. Mūsu nozarē ir vakcinējušies 95%, kas parāda, ka nozare vēlas strādāt,” sacīja Dreibants.
Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad līdz novembrim no nodokļu maksātāju reģistra ir izslēgti 453 ēdināšanas uzņēmumi, no tiem 31 uzņēmums izslēgts pēc 11. oktobra, kad valstī izsludināja ārkārtējo situāciju. Taču šogad ir arī reģistrēti 276 uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir ēdināšanas pakalpojumi.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju valstī, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr, redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
