Nevienojas par finanšu sektora attīstības plānu

Kaut finanšu jomas sakārtošana bijusi viena no aizejošās valdības darba kārtības prioritātēm, vienošanos par Finanšu sektora attīstības plānu tai panākt nav izdevies. Iemesls ir lakonisks - šim plānam nepiekrīt paši tirgus dalībnieki, kuri plānu vēlas redzēt vairāk attīstošu, nevis regulējošu.  Tai pat laikā eksperti norāda -  galvenais iebildumu iemesls, visticamāk, ir viedokļu atšķirības par banku regulējumu, kuras strādā ar nerezidentu naudu.  

Vēl nesen ārvalstu eksperti Latvijas bankas brīdināja nepiesaistīt to nerezidentu naudu, kas pēkšņi atstāja grūtībās nonākušās Kipras bankas. Lai arī Latvija par otru Kipru nekļuva, nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas banku sektorā aizvien ir liels.

Lai nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem, Latvijā  izstrādāts Finanšu sektora attīstības plāns, kam jānosaka arī stingrāki pienākumi bankām. Tā projekts Finanšu padomes sēdē tika skatīts piektdien, tiesa, neveiksmīgi.

Premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) stāstīja, ka plāns nav saskaņots ar nozares organizācijām, sākot ar Komercbanku asociāciju un beidzot ar apdrošinātājiem.

Līdz ar to pieņēmām lēmumu plāna papildus saskaņošanai un pilnveidošanai. [.. ]Acīmredzot tas ir nākamās valdības uzdevums," atzina Dombrovskis.

Par nesaskaņu iemesliem Komercbanku asociācija runā izvairīgi, taču noprotams, ka runa ir par darbu ar nerezidentu līdzekļiem. Kamēr valsts vēlas redzēt stingrāku banku kontroli, tās grib brīvākas rokas darbā ar nerezidentiem un to ieguldītajiem līdzekļiem.

Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis skaidro, ka bankas vēlas kopumā redzēt attīstības pasākumus, „ne tikai redzot, kā mēs uzraudzīsim finanšu sektoru, bet arī veidosim tādu tiesisko vidi, kas šeit piesaistītu jaunu kapitālu un piesaistītu finanšu sektora pakalpojumus”.

Lai arī bankas saskata iespējas ieplūdušās nerezidentu naudas tālākā izmantošanā, finanšu ministrs par to ir skeptisks, norādot, ka lielākā daļa nerezidentu naudas te glabājas kā īstermiņa ieguldījums.

"Tā nav ilgstoša nauda. Ja Latvija varētu kā Luksemburga vai citas valstis piesaistīt naudu ilgtermiņā, tad tā ir cita lieta. Tad tie riski ekonomikas pacelšanā Latvijā būtu mazāki. Te mēs varētu runāt par attīstību, par dažādām lietām, bet, manuprāt tomēr ir riskanti sākt domāt, ka šī kārdinošā iespēja piesaistīt starptautisku naudu kā tas ir patlaban - īstermiņā -, tas nākotnē varētu daudzas rūpes radīt. Tomēr mums ir jādomā par kredītreitingiem un par daudzām citām lietām," skaidroja finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”).

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem pērnā gada trešajā ceturksnī Latvijā citu valstu iedzīvotāji un uzņēmumi glabāja 9,1 miljardu eiro jeb pusi no visiem noguldījumiem. Lielākā daļa jeb 87% no šīs naudas ir tā sauktie "pieprasījuma" noguldījumi jeb tādi, ko noguldītājs var izņemt, kad vien vēlas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti