ĪSUMĀ:
- OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijā turpina uzklausīt amatpersonas.
- Dombrovskis: atbalstu paredzēja viņa priekšteču Kalvīša un Godmaņa valdības.
- Godmanis kategoriski noliedz kādu īpašu atbalstu.
- Komisijas vadītāja: Saņemtas atbildes, “necerējām, ka atmiņa būs burvīga”.
- Sešu mēnešu laikā noritējušas 20 sēdes.
- Līdz šim neviens savu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem nav atzinis.
- Komisijas gala ziņojums gaidāms februāra beigās.
- Komisijas vadītāja: Mēs pakratīsim pirkstu, ja atbildīgās institūcijas nestrādās, tad viss ir velti.
Pirmdien, 13. janvārī, komisija iztaujāja bijušo zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), kā arī bijušos Ministru prezidentus Ivaru Godmani un Laimdotu Straujumu (“Jaunā Vienotība”).
Bumbas mētāšana jeb speršana no sava laukuma cita laukumā. Tā īsumā varētu raksturot šīs dienas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē uzklausīto amatpersonu skaidrojumus par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes jeb tautā dēvētās OIK sistēmas ieviešanu un uzraudzību.
Bijušajām amatpersonām nācās atbildēt uz vairākiem jautājumiem gan par viņu amata pildīšanas laikā pieņemtajiem lēmumiem, gan par to, kā tika uzraudzīta un kontrolēta OIK sistēmas darbība.
Sēdes laikā komisijas vadītāja Ieva Krapāne (“KPV LV”) citēja arī bijušā premjera, Valda Dombrovska (“Jaunā Vienotība”) vēstuli, kurās viņš norādīja, ka tieši viņa priekšteču Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa valdības paredzēja dāsnu atbalstu atsevišķiem uzņēmējiem, kas bija dārgi elektroenerģijas gala patērētājiem.
“Un 2009. gada 10. marta MK Nr. 221. noteikumi paredzēja ievērojamu atbalstu koģenerācijas stacijām, kā arī biomasas un biogāzes stacijām. Kā arī grozīja OIK kvotu sistēmu, īstenojot augstāk minētos MK noteikumus, tika radīts lielākais OIK slogs,” teikts vēstulē.
Uz Valda Dombrovska vēstulē pausto Ivars Godmanis atbildēja, norādot, ka „zināmā mērā tas tāds emocionāls spriedums ir.
Nekādas pēdējās nedēļas, nekāds īpašs atbalsts kādam. To es kategoriski noliedzu. Kategoriski.”
Ieva Krapāne pēc sēdes Latvijas Radio apliecināja, ka „par spīti tam, ka līdz šim neviens savu vainu nav atzinis, kopumā šīs dienas sēde vilties nelika”.
“Bija ļoti jaukas Straujumas kundzes un Dūklava kunga atbildes. Uz ko mēs necerējām, ka atmiņa būs burvīga. Pretēji iepriekšējām sēdēm, kad daudzi neko neatceras, neko nezina un nekas nav tik būtiski pieņemts. Piemēram, Godmaņa kungam (pēc sēdē teiktā) nekas būtiski nav pieņemts, bet tauta vēl joprojām par to visu maksā,” sacīja Krapāne.
Viņa stāstīja, ka sešu mēnešu laikā noritējušas 20 sēdes un līdz šim neviens savu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem nav atzinis.
„Tā bumbiņa tiek mētāta. Ne kā futbolā, bet kā pingpongā un tenisā. Aizvien vairāk un vairāk. Un arī šajā sēdē jūs redzējāt, ka runātāji norādīja: ne es, bet iepriekšējie, mums bija jāpārņem. Nav runa par to. Bet par to, ko tu kā valsts amatpersona esi darījis, ja apzinies šo problēmu afērā,” sacīja Krapāne.
Komisijas gala ziņojums gaidāms februāra beigās.
Uz jautājumu, kas notiks tālāk, Krapāne atzina, ka “diemžēl mūsu komisija tāpat kā Valsts kontrole...
Sanāk, ka mēs pakratīsim pirkstu, bet, ja tālāk atbildīgās institūcijas nestrādās, tad ieguldītais darbs, visas intervijas - viss ir velti.”
KONTEKSTS:
Valdība 2019. gada jūnijā atbalstīja Ekonomikas Ministrijas ieceri no 2021. gada atcelt OIK maksājumu elektrības patērētājiem. Paredzēts, ka valsts atbalsts „zaļās” elektroenerģijas ražotājiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkuma komponentes (OIK) vairs rēķinos nebūs.
Pirms tam Saeima izveidota OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi.
