Pirms nodokļu reformas uzņēmumi katru gadu par nopelnīto maksāja uzņēmuma ienākuma nodokli, no kura pienācās atlaide par ziedojumiem. Tagad par peļņu, kas atstāta uzņēmumā, nodoklis vairs nav jāmaksā. Tādā veidā uzņēmumi tiek motivēti peļņu ieguldīt uzņēmuma attīstībā, taču palicis mazāk naudas, ko ziedot.
Nodokļu reforma gan ieviesusi arī jaunus veidus, kā ziedot. Ar nodokli neapliek ziedojumus apmērā līdz 5% no iepriekšējā gada peļņas vai arī līdz 2% no darbinieku algām.
Praksē jauno sistēmu uzņēmēji izmanto kūtri. Visvairāk par to satraukusies ir sporta nozare.
Tomēr problēmas nav tikai sporta nozarē. Latvijas Pilsoniskā alianse aptaujājusi 56 nevalstiskās organizācijas, un rezultāti rāda, ka 2018. gada pirmajos sešos mēnešos ziedojumos saņemtā summa ir sarukusi par 38% jeb 914 tūkstošiem eiro.
"Prognozējams, ka ir organizācijas, kas vairs nepastāvēs, kas nevarēs vairs darboties ikdienā.
Organizācijas, kas nodrošina sociālos pakalpojumus. Par cik būs samazinājies budžets, pa tik samazināsies arī iespējas sniegt pakalpojumu," skaidroja alianses direktore Kristīne Zonberga.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas pagājušajā gadā atbalstīja jauno ziedojumu regulējumu, arī šobrīd problēmas nesaskata. Ziedojumu apmērs varētu būt mazāks tāpēc, ka uzņēmējiem pie izmaiņām vēl esot jāpierod, turklāt jauno sistēmu esot grūtāk izmantot negodprātīgiem mērķiem.
"Nav jau tā, ka šobrīd pēc nodokļu reformas ir aizliegts ziedot vai nav nekādas iespējas ziedot un par to nebūtu atvieglojumu. Taisni otrādi. Ir trīs atvieglojumi, kas ir paredzēti, un ziedot var arī šodien. Iespējams, ka šis samazinājums, kāds ir šobrīd, ir saistīts ar to, ka nav vēl īsti skaidrība par to, kā pareizi piemērot jaunās normas, jauno kārtību, bet varbūt tas ir tikai laika jautājums," komentēja LTRK vadītājs Jānis Endziņš.
Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvošā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien solīja budžeta sarunās meklēt risinājumus ziedojumu kritumam sabiedriskajā sektorā, taču kopumā ministre uzskata, ka ziedojumu iespējas jaunajā nodokļu režīmā ir gana plašas.
Uzdevums esot izdzīvot pārejas periodu, kamēr uzņēmēji vēl tikai saprot, kā nodokļu reforma tos ietekmēs. Taču jautājums, vai nevalstiskais sektors var cerēt uz lielāku atbalstu no valsts, būs jāuzdod nākamajai valdībai, kas apstiprinās 2019. gada valsts budžetu.
