Izmeklēšanu veic arī Igaunijas un Dānijas prokuratūra, Dānijas finanšu uzraudzības iestāde un Parīzes Augstā tiesa.
Pati banka ir paziņojusi, ka sākusi aizvērt skandālā nonākušā biznesa daļas Igaunijā. „Mēs patlaban izsūtām vēstules mūsu privātajiem un korporatīvajiem klientiem, ka mums diemžēl ir jāslēdz viņu produkti un pakalpojumi,” medijiem pavēstījis „Danske bank” preses pārstāvis.
Savu kontu bankā līdz novembrim slēgs arī Igaunijas Finanšu ministrija. Tā arī paziņojusi, ka tuvākajā laikā nāks klajā ar plānu, kā izmeklēt iespējamas netīrās naudas klātbūtni Igaunijas finanšu sistēmā no 2007. līdz 2015. gadam. Tas ir laiks, kad lielākās aizdomīgās naudas plūsmas ir konstatētas „Danske Bank” Igaunijas filiālē.
Pagaidām „Danske Bank” neatklāj, cik daudz privāto kontu būs jāaizver un arī to, cik daudz cilvēku zaudēs darbu. Taču šis process jau esot iesācies aprīlī un ilgšot vismaz gadu.
Saistībā ar iespējamu līdzdalību naudas atmazgāšanas procesā, izmeklēšanā nonākuši arī vairāki Igaunijas policijas darbinieki, taču atbildīgās iestādes pagaidām precīzi neatklāj, cik cilvēku kopumā ir nākuši izmeklētāju redzes lokā – tā vēsta Igaunijas Televīzija. „Danske Bank” situācija tiek uzskatīta par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu Eiropas vēsturē.
Par to, ka bankā notiek šādi pārkāpumi un, ka tos būtu laikus jāatklāj, banku jau sen brīdināja uzaugi Dānijā un Igaunijā. Taču tagad pēc ekspertu izmeklējuma atklājās, ka vairāku gadu garumā cauri bankas Igaunijas filiālei ir pludinātas milzu summas - 200 miljardi eiro, kas cirkulējuši nerezidentu - lielākoties no Krievijas un valstīm, kas savulaik bijušas PSRS sastāvā, kontos.
"Danske Bank" vadītājs Tomass Borgens ir atkāpies no amata. Taču Dānijā tagad ir sākušās debates par to, vai no amata nebūtu jāaiziet Dānijas finanšu regulatora vadībai. Taču Dānijas biznesa ministrs Rasmus Jarlovs ir norādījis, ka pat tad, ja uzraudzības padome ir pieļāvusi daudzas kļūdas, pagaidām neesot pamata to atlaist. Taču Eiropas banku virsuzraugs jau ir sācis izmeklēšanu par, to, cik profesionāli rīkojušies Dānijas un Igaunijas banku uzraugi un vai situācijas analizēšana ir bijusi pietiekami dziļa.
