Sadaļas Sadaļas

Netipiski aukstais un sniegotais pavasaris augļu un ogu audzētājus nebiedē; cer uz siltu vasaru

Šis pavasaris nav pārāk dāsns ar sauli un siltumu. Maija sākumā vietām Latvijā pat bija manāma sniega kārta, un tas liek vaicāt, vai drēgnais laiks nekaitēs augļiem un ogām, to pumpurus nosaldējot un neļaujot gana ātri attīstīties. Augļu un ogu audzētāji gan pagaidām nav satraukti – lielākajai daļai kultūru pumpuri vēl ir tik nelieli, ka aukstums tos neskar. Citi gan bažījās – aukstums aizkavēs ražas nogatavošanos. Tādēļ jācer uz siltu vasaru, lai līdz rudenim raža būtu novācama.

Netipiski aukstais un sniegotais pavasaris augļu un ogu audzētājus nebiedē; cer uz siltu vasaruKristaps Feldmanis

Aizvadīta auksta ziema, un arī pavasaris ir visnotaļ vēss, taču augļu un ogu raža, neskatoties uz to, visticamāk, būs labāka nekā pērn. Par to pārliecināta ir Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja, melleņu audzētāja no Jelgavas puses Māra Rudzāte: “Skatījums šogad ir daudz labāks, nekā tas bija pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā janvārī jau bija kaut kādi pluss 12 grādi, un mellenes man jau bija gandrīz plaukšanai gatavas janvārī, bet tad nāca vēsais pavasaris, un viss bija ļoti bēdīgi. Bet pašlaik pumpuri ir piebrieduši jau lieli, bet tie vēl neplaukst. Un tagad bija tie -3..-4 pirms trīs dienām. To [melleņu pumpuri] ļoti labi pārcietuši.

Mēs tagad gaidām, vai vēl mums daba kādus brīnumus taisīs vai netaisīs. Ja nekādus brīnumus netaisīs, nu tad mēs teiksim, ka mums būs normāls gads.”

Rudzāte gan zina teikt, ka Vidzemē vietām ogu krūmi esot sala apskādēti vairāk nekā Zemgalē.

Tikmēr Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības vadītājs Ričards Ivanovs, stāstot par to, kāds šis pavasaris ir vīnogu stādiem, neslēpa, ka vīnogām ziema ir bijusi barga. Stādi, kas atradās virs sniega, daudzviet ir apsaluši, taču par gaidāmo ražu varēs spriest vien jūnijā. Savukārt vēsais pavasaris saldajām ogām nāks tikai par labu.

“Šogad ir postījumi. Cik lieli būs un kādi būs, to mēs varēsim apkopot tikai tad, kad mēs redzēsim. Bet tur vairāk ir ziema… Šis vēsais pavasaris daudzām vīnogām dod savus plusus, jo tās tik ātri neplaukst, un līdz ar to galvenais ir salnas risks. Proti, nav salnas uz izplaukušām lapām un ziediem, kas mēdz gadīties, ja ātri ir silts un pēc tam ir atkal aukstas dienas,” pastāstīja Ivanovs.

Vērtējot iespējamo augļu koku, piemēram, ābeļu ražu pēc šāda pavasara, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis lielus riskus nesaskata. Pumpuri šobrīd ir pārāk nelieli, lai raža tiktu pamatīgi ietekmēta. Turklāt bīstami ir grādi zem nulles un tik auksts pavasarī gan nav bijis daudz un ilgstoši.

Rubauskis arī uzsvēra, ka augļu koki visus ziedus nedzen reizē un labai ražai ne tuvu nav nepieciešama visu ziedu veiksmīga kļūšana par augļiem. “Ja gadījumā daļa potenciālo ziedu tiks apskādēti salnās, tad jāsaka tā – piemēram, ābelēm, ja ir pilnzieds kokā, pilnīgi pietiek ar 5% ziedu, lai būtu normāla raža. Kauliņkokiem 25%–30%, lai būtu pilnīgi normāla raža. Jo nekad visi ziedi vienlaikus nezied. Ogulājiem var tikt pabojāts ķekars. Arī ķekars nezied viss vienlaikus. Tur varbūt nebūs tik skaista un pilna tā raža, bet

par augļu kokiem, es teiktu, šobrīd satraukumam nebūtu nekāda pamata,” norādīja Rubauskis.

Viņš gan atzina – lielāks risks ir daudziem zināmajām aličas plūmītēm, kuras zied visnotaļ agri. Ja ziedus vai jau aizmetušos augli skars vēl kāda salna, tad šo kociņu raža gan var tikt ietekmēta. Vēl gan arī jāņem vērā, ka sliktos laika apstākļos nelido apputeksnētāji – bites un kamenes, kas arī varot ietekmēt ražību.

To, ka āboliem un bumbieriem aukstums postu vismaz pagaidām nav nodarījis, apliecināja arī Latvijas Augļkopju asociācijas konsultants ābolu un bumbieru audzēšanas un agronomijas jautājumos Latgales reģionā Jānis Batars no Rēzeknes puses. “Latgalē, vismaz pie manis, tā kā nebūtu vēl. Ja sāksies ziedēšana, teiksim, uz kādu 10.–12. [maiju] un tad būs kādas salnas gaidāmas, tad jā, bet pagaidām vēl nav. Bet, ja tās naktis būs ap nulli vēl kādu nedēļu, tad droši vien arī aizies [bojā pumpuri],” pastāstīja Batars.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils bažījās par eksotiskākiem augļu kokiem, piemēram, persikiem, kuri raduši pie maigākiem apstākļiem. Viņš gan norādīja vēl uz citu šī brīža laika apstākļu radītu risku, kas var kļūt manāms vien rudens pusē. Šobrīd aukstā laika dēļ Latvijā vidēji par nedēļu kavējas veģetācija. Tas nozīmē, ka vēlāk arī aizmetīsies un ilgāk nogatavosies augļi. Tas savukārt rada risku, ka, pienākot rudens salnām, tie vēl nebūs gatavi novākšanai.

“Ja nāk agrs rudens, tad šāda veģetācijas perioda kavējums var ietekmēt to, ka raža nepaspēj nogatavoties, ka mums ir nepilnvērtīga gala produkcija.

Tā var notikt, ja notiek apstākļu sakritības, bet viss pārējais – lai teiktu, ka tie bojājumi ir būtiski pēc ziemas un pie aukstuma, kas bijuši, to pārējo augu fizioloģiju ietekmētu, pamatkultūrām tādu īpašu postījumu nav,” skaidroja Narvils.

Lai arī raža, visticamāk, no aukstā pavasara kopumā necietīs, tomēr Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte skumji secina – nav svarīgi, cik laba ir raža, ja nav, kas to palīdz novākt. Lai novāktu mellenes, tās nesabojājot, vākšanai ir jābūt roku darbam, taču šogad ir teju neiespējami atrast kādu, kurš vēlētos piepelnīties, lasot ogas. Rudzāte izsaka minējumus, ka tas tādēļ, ka Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi saņēmuši dažādus pabalstus un nav ieinteresēti strādāt. Tādēļ vismaz melleņu audzētavā Jelgavas pusē šogad, visticamāk, ražu novākt ieradīsies strādnieki no ārvalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt