Ekonomisti jau vairākus gadus uzsver, ka cīņa ar nevienlīdzību ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Tomēr līdz šim darīts maz, ko apliecina aktuālie rādītāji, piemēram Džini indekss.
"Ja Latviju salīdzina ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad Latvijā ir vislielākā ienākumu nevienlīdzība. Nedaudz zemāks rādītājs bija Bulgārijā, Lietuvā un Grieķijā," skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Romanovska.
Finanšu ministrs uzskata, ka priekšlikums par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu nevienlīdzību mazināšot. Proti, mazajām algām neapliekamais minimums būtu lielāks, kas ļautu saņemt uz rokas vairāk. Bet lielajām algām, kas ministrijas ieskatā ir sākot no 1500 eiro, tāda nebūs vispār. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šādu algu saņem 8,3%.
Tam gan asi iebilst arodbiedrības un darba devēju pārstāvji, jo cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti nabadzības riskam, tas nelīdzēšot.
"Ja es, piemēram, kā vecpuisis saņemšu aptuveni ap 400 eiro ienākumu, man valdība vēl iedos 20 eiro mēnesi, tad, ja mamma, kura iztur trīs bērnus viena pati, viņai arī iedos tos 20 eiro, tad viņai uz trim bērniem tas būs 6,7 eiro un katru personu, savukārt man būs 20 papildinājums, līdz ar to nevienlīdzība pieaugs," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstavis Pēteris Leiškalns.
Tā vietā, piemēram, arodbiedrību savienība piedāvā progresīvo ienākumu nodokli, bet LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - atcelt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem nestrādājošiem pieaugušajiem. Tas došot 40 miljonus eiro. Šos līdzekļus savukārt varētu novirzīt ģimenes valsts pabalstam.
Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) drīzāk sliecas par labu šādam variantam. Finanšu ministrijas piedāvājumā esot vairāki trūkumi.
"Viens, ka valsts iedzīvotāji šo atvieglojumu varēs saņemt tikai gada beigās, iesniedzot deklarācijas, un ir liels risks, ka iedzīvotājiem, kas ir mazāk turīgi, kam ir mazāk iespējas, piemēram, internetam piekļūt, to deklarāciju neiesniegs, un līdz ar to arī šo atbalstu nesaņems. Otrs, ka šāds modelis ir administrēšanai sarežģīts. VID norāda, ka tam būtu nepieciešamas 64 darba vietas un tas izmaksās 1,3 miljonus," norāda ministre.
Finanšu ministrs uz savu piedāvājumu gan turpina uzstāt arī pēc saņemtās kritikas. Lielāks neapliekamais minimums par bērniem, kas izskan sociālo partneru piedāvājumā, neesot iespējams finansiālu apsvērumu dēļ.
"Šinī gadījumā tas ietekmēs arī pašvaldību budžetus, jo 80% no IIN nonāk pašvaldības rīcībā. Līdz ar to (..) pašvaldības zaudē līdzekļus, kas nepieciešami sociāliem pabalstim un sociālām lietām," skaidro Reirs.
Finanšu ministrija piedāvājusi arī tā saukto solidaritātes vai bagāto nodokli, ar ko apliktu algas, kas pārsniedz 4000 eiro. Tomēr arī šis piedāvājums izsaucis neapmierinātību. Trešdien paredzēta Nacionālā trīspusējās padomes sēde, kur šos jautājumus vēlreiz izrunāšot.
