Krīzes laikā uzņēmumu padomes likvidēja nolūkā ietaupīt naudu. Taču vēlāk, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prasībām, tika pieņemts lēmums par padomju atjaunošanu valsts lielajās kapitālsabiedrībās, sākot no 2016.gada.
Zināms, ka līdz ar to padomes varētu atjaunot četrās Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās: “Latvijas dzelzceļā”, “Latvijas pastā”, lidostā “Rīga”” un akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Tāpat arī Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā “Latvenergo”, Zemkopības ministrijas pārraudzītajos “Latvijas Valsts mežos”, kā arī lielajās Latvijas slimnīcās, kas ir Veselības ministrijas pārziņā.
Ministrijās atrunājas, ka vēl esot pāragri runāt par to, kas būs šajās padomēs. “Mēs zinām kādās kapitālsabiedrībās varētu veidot, zinām, kurās neveidosim. Bet noteikti nav bijusi doma par to, kāds ir šo te padomju locekļu skaits un attiecīgi arī kas varētu būt šie padomes locekļi. Jo nav arī normatīvā bāze sakārtota, lai mēs varētu domāt tajās kategorijās, kurš tad varētu šeit strādāt,” saka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Lemjot par padomju atjaunošanu, tika solīts, ka tās vairs nebūs partiju barotnes, bet gan neatkarīgas institūcijas, un padomes locekļus meklēs konkursā. No padomes locekļiem prasīs nevainojamu reputāciju, atbilstošu izglītību un darba pieredzi. Pārresoru koordinācijas centrā, kas koordinē valsts uzņēmumu pārvaldību, uzskata, ka tādējādi mērķis tiks sasniegts. “Tieši tāpēc tiek veidotas šīs padomes, lai šo partiju intereses vairāk nodalītu un lai būtu tikai un vienīgi šīs kapitālsabiedrības intereses. (..) Riski, protams, vienmēr pastāv. Tā ir laba pārvaldība, un tāpēc ir šīs atlases procedūras un sabiedriskie partneri arī var būt iesaistīti atlasē, lai šis mērķis tiktu sasniegts,” saka Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Tomēr valdībai vēl jāatrisina atalgojuma jautājums. Pārresoru koordinācijas centrs piedāvā atalgojumu valsts uzņēmumos pēc iespējas pielīdzināt privātajam sektoram.
Tas nozīmētu, ka, piemēram, lielo uzņēmumu valdē 4238 eiro vietā maksimālais atalgojums palielinātos līdz 7650 eiro, bet padomes locekļi saņemtu līdz 30% no šīs summas.
Atlikt šī jautājuma izskatīšanu koalīcijas padomē uzstājusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). “Mūsu jomā šīs kapitālsabiedrības ir slimnīcas – mums nav tādas naudas, ko maksāt, īpaši, ja slimnīcas nes zaudējums. Tāpēc mēs likām šo jautājumu uz nedēļu atlikt, jo tas nav izvērtēts ministriju griezumā – arī Zemkopības ministrijai un arī citām ministrijām,” norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Demisionējusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) ir pārliecināta, ka tas neietekmēs kopējo lēmuma pieņemšanu un Ministru kabineta noteikumus paspēšot pieņemt laikā un vēl viņas valdībā: “Tie ministri, kuriem ir kapitālsabiedrības, viņi nav Latvijā visi šobrīd. Un, lai nesāktu milzīgu diskusiju Ministru kabinetā, mēs gribam panākt starp ministriem vienošanos.”
Ministru tikšanās notiks šīs nedēļas beigās vai nākamās sākumā, kad izskatīšot jautājumu par diferencētu pieeju vai pakāpenisku atalgojuma kāpumu.
